Šis būs neliels konspekts no vis tā, ko esmu lasījis interneta resursos lv un ru saitos. Te nav paša novērojumi.

KUR MEKLĒT?

Image
Foto: forschuka.ru

Viennozīmīgi pateikt, kur jebkurā ūdenstilpnē meklēt līdaku 1. maijā, pateikt nav iespējams, jo līdakas nārsta periods nav iekalts kādā no datumiem. Tas sākas aptuveni līdz ar ledus kušanu un nereti var norisināties arī zem ledus kārtas, ja pavasara cīņa ar ziemu ir ievilkusies pārāk tālu pavasara mēnešos. Jāvēro daba.

Nārsts ilgst pāris nedēļas, šinī laikā līdakas dodas uz seklumiem, kur 30-50cm dziļumā rīvējas starp pērnajām zālēm un akmeņiem, sējot ikrus pa labi un pa kreisi. Apkārt spieto vairāki tēviņi un dod savu nozīmīgo ieguldījumu populācijas vairošanā. Pēc nārsta beigām dažas līdakas kādu brīdi vēl uzturas nārsta vietas tuvumā, kur meklē barību, kā arī uzkož citas zivis, kuras nāk pēc savas delikateses (piemēram, asarus) – līdakas ikriem. Bet tās mammas, kuras atžirgušas, dodas ēdiena meklējumos, ko visbiežāk atrod saules apspīdētos mierīgos līčos un līcīšos, kur nu tādi vien ir atrodami. Šādos miera nostūros visātrāk parādās pirmie ūdens zaļumi un turp arī dodas sīko zivju bari. Jo seklāka vieta, jo ātrāk sasilst, jo ticamāk, ka turp dosies baltās zivis, kuras noteikti tuvumā vaktē lielā zaļā. Vispār šinī laikā labāk ķeroties saulainās dienās, jo tādās ūdens tiek sasildīts, un līdz ar to arī līdaka ir aktīvāka. Savukārt, aukstā ūdenī – pasīvāka un grūtāk izprovocējama.

Esot uz ūdens, jāvēro, kur ir mazo zivju bari un tur arī jāapmētā – līdaka noteikti tur sēž un gaida kādu smuku vobleri. Tāpat zaudētājos nevar palikt, ja ir zināmi līdakas ceļu no dziļuma, kur viņa mīt, līdz seklumam, kur nārsto. Atliek nostaigāt pa turieni un izmētāt savu killeri. Viss tik vienkārši, tik vienkārši. Brīnos, kā vēl neesmu pie trofejas ticis.

Lūk, labs video no raidījuma Dabas Grāmata par līdaku nārstu.

Pēcnārsta laiks ir viens no līdaku aktīvākajiem barošanās periodiem. Otrs žors ir vēlā rudenī, kad tiek uzkrāti spēki ziemai.

CIKOS ĶERAS?

Tā kā naktis vēl ir salīdzinoši aukstas, tad arī ūdens temperatūra vēl ir zema, un tas ietekmē līdakas aktivitāti. Aukstā ūdenī tā ir mazkustīga un grūtāk izprovocējama. Tādēļ nevajag steigties ar sēklīšu ķemmēšanu agri no rīta. To ir vērts darīt, sākot ar 11iem, kad rīta saule seklākās bļodas jau ir paspējusi uzsildīt. Tajā brīdī arī līdakas dodas mierīgo sēkļu/smuko vizuļu virzienā.

UZ KĀDIEM VIZUĻIEM UN KĀ ĶERT?

Uz salīdzinoši mazākiem vizuļiem, nekā rudenī. Tas sasitīts ar to, ka šinī gada laikā ir vesels lērums ar zivju mazuļiem, ko nesmādē neviena izmēra līdakas. Tas, cik aktīvi izspēlēt mānekli, atkarīgs no situācijas. Nav vienas pareizās tehnikas. Uzreiz pēc nārsta līdaka var būt uz spēka izsīkuma robežas, tātad būtu iekārdināma ar lēnu spēli un garām pauzēm. Savukārt tēviņi gan nav pārāk izpumpējušies, un tos var iekārdināt arī ar aktīvu spēli. Kad spēkus atguvušas arī mātītes, tās varot savaldzināt ar neprātīgu vizuļa raustīšanu. Pats ar šo raustīšanu jeb tviču līdz šim neesmu aizrāvies, tādēļ grūti spriest. Būs jāpamēģina.

NOBEIGUMA VIETĀ

Lasīju arī viedokli, ka pavasara žors esot fufelis. Zivis vienkārši atgriežas normālā barošanās režīmā. Toties makšķernieki ir izsalkuši pēc lielās pauzes un tādēļ rada mlzīgu spiedienu, tiekot arī pie lielākiem lomiem.

Nekas neatliek, kā pašam tagad iet vērot dabu un pārbaudīt. Nevaru sagaidīt.

Ejiet makšķerēt!

Advertisements