IMAG1316

Vasarā, neskaitot zemāk aprakstīto Zvirgzda ezeru, uz copi iznācis izrauties 5 reizes – ar darba kolēģi Jāni uz Babīti, vienatnē uz rīta copi Lilastes ezerā, kopā ar bračku, jubilāru Mežotni un Raivi uz Engures ezeru, ar darba kolēģiem iemēģinājām Cirišu un Rušonu, braukājot ar kanoe, kā arī ģimenes Latgales ceļojuma laikā iepazinos tuvāk ar 2 nelieliem Latgales ūdeņiem – Lejas un Pogas ezeriem.

BABĪTES ezers

Švaka cope, pāris zemmēri. Jāatgriežas tuvāk rudenim.

LILASTES ezers

Necope, absolūta nulle. Neviena piesitiena, ūdens necaurredzams kā kafija. Ezers nokļuva Melnajā sarakstā.

ENGURES ezers

Rezervējuši mājiņu 4 copmaņiem, 8. augusta vakarā ielaidāmies uz brīdi sasveicināties ar ezeru un pameklēt vietas.

IMAG1327

Treniņš. Zivis staigāja un pa kādam zemmēram arī pieteicās, kas deva cerības ????????????? uz zivīgu rītu.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā – tās bija mānīgas sajūtas. Rīts bija jauks, diena tveicīga, vēja nebija, ūdens sekls un dzidrs – viss kā seklā bļodā. Izmētājām visu arsenālu, nekādas zelta atslēgas neatradām. Lielākā zivs tajā dienā ar atplēstu muti aizlēca garām Raivja poperim. Visas, kuras dabūjām laivā, bija laižamas vaļā.

Varēja visā krāšņumā novērtēt ezera „katlus” – dziļākas smilšainas bedres, kas izmētātas pa visu seklo un zāļaino ezera dibenu. Tajos sēdēja gan lielas, gan mazas zivis. Laidām pat līdakām savus „auskarus” gar pašu degunu, bet tās labākajā gadījumā paskatījās to virzienā, apetītes nebija. Otra skaistākā tās dienas redzētā lieta – asaru un ruduļu bari, kas migrēja pa ezeru no katla uz katlu. Pāris tādiem dzināmies pakaļ, taču arī tie nebija pierunājami uzsēsties uz āķa. Pāris dienas vēlāk Raivis aizbrauca uz Enguri vēlreiz. Lūk, ko saņēmu īsziņā:

lidakaRaivis

“Nedaudz sarūgtināts par ceturtdienas tikai zemmēriem, šodien devos atkal uz Enguri, rezultātā atkal čupa ar zemmēriem un šī skaistule 2,6 dzīvsvarā :-), vēl viena tāda pat norāvās. Izvilku ar vieglo makšķeri un bez sačoka, bija lieliska cīņa!!!”

CIRIŠS UN RUŠONS

IMAG1441_BURST019     IMG-20130811-WA0003

Cirišā sanāca viena rīta un viena vakara cope, Rušonā tikai dienas karstumā slīdējām pāri. Kopumā pašvaki, mēra līdakas nevienas, vairāki asari.

?????????????

POGAS ezers

Ļoti mazs un apaļš ezerelis, zāles tikai gar krastu. Arī nokļuvis to ūdeņu sarakstā, pie kuriem diez vai labprātīgi atgriezīšos. Arī dēļ vietas, kur palikām pa nakti, bet lai nu paliek. 1 zemmērs, 2 mazi asari.

LEJAS ezers

Un nu par skaistāko stāsta daļu – Lejas ezeru. Pirmkārt – ja kādreiz gribiet ar draugiem/ģimeni aizbēgt tālu no pilsētas uz rāmu un vientuļu vietu, atcerieties šo atpūtas kompleksu – Lejasmalas. Vairākas nodalītas ģimeņu mājiņas smuka ezera krastā, kā arī – uz divām salām. Bijām tur otro reizi un noteikti ne pēdējo. Bet nu par copi.

?????????????

Tā kā par ezeru neko nezinu, vaicāju mūsu vietas izrādītājam, kā ir ar līdakām ezerā. Atbilde nu pavisam nerosināja uzreiz nomāt laivu un likt modinātāju un 4:30 – „zivis jau esot, bet neķeras, pēdējā laikā vispār neviens neko īpašu neesot krastā dabūjis”. Esot gan niedru mala pie salas, uz kurieni parasti vietējie brauc, to man parādīja. Ar tādu ziņojumu iebarots, gāju bez nekādām ambīcijām iemest spiningu vakarā no laipas pie upītes, kas ietek ezerā. Pirmo minūšu laikā pāris līdaku šļaksti, azartiska, garām norauta, līdakas cope uz pretzāļu gumiju, kā arī noķertais zemmērs man lika zvanīt un rezervēt rītdienai laivu, ko man pie laipas piegādāja jau tajā pat vakarā.

?????????????

No rīta pie iztekas nekādas dzīvības pazīmes nebija. Nolēmu gar krasta zālēm lēnām laisties parādītās salas virzienā. Īsi pirms saullēkta pamanīju, ka nedaudz uz priekšu sākas dzīvība. Tā kļuva tik aktīva, ka airējos pa taisno turp. Un pareizi izdarīju – iepeldēju pa atvērtām durvīm līdaku ēdnīcā. Tik lielu sīko zivju katlu vēl dzīvē nebiju redzējis. Visai palielā teritorijā vairākus mazo zivteļu barus dzenāja līdakas, ik pa brīdim pagodinot manu uzmanību ar skaistām šļakatām. Metu gan aiz dzīvīgajiem bariem, velkot vizuli atpakaļ caur tiem, gan tieši vidū, nolaižot zem sīko bara pie mednieces un tikai tad ietinot, kā arī vienkārši trenējoties kastingā, mēģinot pēc iespējas ātrāk trāpīt vietā, kur tikko bijis līdakas plunkšķis.

Rezultāts – sasniegts viens no šīs sezonas mērķiem – lauzts „1 mēra lāsts”. Nekad vienas copes laikā nebiju noķēris vairāk par vienu mēra līdaku. Tiešām. Un tad man un sievai kāzu jubilejas rītā Lejas ezers uzdāvināja 3 skaistules, no kurām lielākā (2kg) aizgāja saimnieces galdam, bet abas mazākās (1,4kg, 1kg) mēs 2 dienu laikā izsutinājām saldā krējuma mērcē un izvārījām zupā. Tajā pat vietā bija vēl pāris copes, bet pēc tam atkal pilnīgs klusums, kas mani vairs neuztrauca. Ar patiesu tēviņa-mednieka lepnumu varēju doties atpakaļ laipas virzienā.

virtuveTas par vasaru arī īsumā viss. Tuvojas rudens. Jūs jau ziniet, kas slēpjas zem vārda „rudens”.

Te video stāsts par Engures un Lejas ezeriem.

Bonusā – pāris vērā ņemami mirkļi no bračkas vasaras copes Kāla (lielākajai 3kg) un Cieceres ezeros (1,7kg). Arī vasarā ar spiningu var tikt pie labiem lomiem. Ne asakas!

IMG-20130719-WA0001 IMG-20130805-WA0000 (1)

Advertisements