Zemāk aprakstītais ir apkopojums no dažādiem materiāliem, kas atrasti internetā, kā arī izlasīti copes žurnālos. Par paša ilggadējiem un vērā ņemamiem novērojumiem attiecībā uz rudens līdaku varēšu padalīties pēc gadiem 3-4.
Rudens iedalās vairākos posmos. Septembris mēdz būt pavisam silts. Tas nozīmē, ka līdakas paradumi vēl nebūt nav raksturīgi tam rudens copes trakumam, par kuru raksta teikās. Turpetim oktobrī temperatūra pirmās reizes naktī nokrīt zem nulles, un tieši tas kalpo kā viens no dabas signāliem līdakai, ka nu tiešām, tiešām paliks aukstāks, un tādēļ ir pēdējais brīdis iekrāt rezerves ziemai. Šajā laikā notiek gaisa un līdz ar to arī ūdens atdzišana, ūdens augu sapūšana un nosēšanās uz grunts, un tam līdzi mainās gan miermīlīgo, gan plēsīgo zivju uzvedība.
Nepieredzējušam copmanim līdaku rudens „žors”, pateicoties makšķernieku stāstiem, var atnest arī krietnu vilšanos, jo pēc dzirdētajām pasakām un žurnālos redzētajiem lomiem šķiet, ka zaļās to vien dara, kā meklē tavu neprātā raustīto spilgti zaļo mānekli. Tā gluži nebūs. Taču skaidrs, ka rudenī līdakas barojas intensīvāk un ilgstošāk, krājot spēkus ziemai, kad varēs mierīgi gaidīt pavasara nārstu. Un tas nozīmē, ka pilnīgi visa kalibra zaļās dāmas kļūst neuzmanīgākas un vieglāk noķeramas, jo nesmādē savā ceļā gandrīz neko, kas līdzinās jebkam no viņu ēdienkartes. Taču tās neskries pakaļ visam, kas kustas ūdenī. Tāpat tās nāksies meklēt un piemānīt. Turklāt jāņem vērā paradokss, ka tās ir kļuvušas izsalkušākas un rijīgākas, taču mazkustīgākas.
Kā mainās daba?
- Ezeru augšējās siltās ūdens masas samaisās ar apakšējām aukstajām, un tas viscaur kļūst vēss;
- par rudens pagrieziena punktu līdaku copē varot uzskatīt bērzu lapu nokrišanu;
- ūdenszāles sapūst un nosēžas uz grunts;
- ūdens kļūst dzidrāks.
Kas mainās līdakas uzvedībā?
- Līdakas joprojām seko mazo zivju bariem. Ja zāles nopūst, tad pārvietojas arī mazās, kuras agri vai vēlu uzlūkos arī līdakas;
- no seklām vietām, kur ūdens atdziest visātrāk, līdakas pārvietojas uz dziļākām vietām, bedrēm. Taču atgriežas arī seklumos medībās;
- lielām līdakām patīk lieli mānekļi. It sevišķi, ja tiem nav īpaši jādzenas pakaļ. Ja mazākas līdakas vēl jaunības maksimālismā skrien pakaļ visam, kas kustas, tad lielās ir izvēlīgākas, rūpīgi aprēķinot spēkus, ko prasīs dzīšanās pakaļ iekārotajam upurim.
- līdaka aukstā ūdenī ir mazkustīgāka;
- tā kā ūdens ir kļuvis dzidrāks, tad līdaka krietni labāk pamana spiningotāju un visu citu, kas var tai patraucēt bez aizdomām doties ceļā uz vizuli. Jāuzvedas tāpat kā vienmēr – klusi un nemanāmi.
Kas jāņem vērā spiningotājam?
- Rezultatīvāka nekā vasarā var būt bedru un kanšu „iztaustīšana”;
- rudenī mānekļiem jātaisa lielākas pauzes. Tiesa, nezinu, vai pretrunā ar šo teoriju nav tas, ka rudenī ar lieliskiem rezultātiem izceļas velces meistari, un velcē, kā zināms, aktieru cienīgas ilgas pauzes izturēt nevar;
- labāk nekā vasarā strādās lielāki mānekļi – līdaka rūpīgi izvērtē, vai ir vērts skriet pakaļ upurim vai nē – vai tas ir pietiekami liels un vai tas ir pietiekami lēns;
- rudenī sliktāk nekā pavasarī un vasarā var būt lomi uz tviču. Labāk veiksies ar šūpiņiem, gumijas zivīm un citiem ne tik agresīviem mānekļiem;
Ja kādam ir kas piebilstams par līdakām rudenī, priecāšos rakstu papildināt! (Iesaku izlasīt Vitālija komentāru.)
Ne asakas!
Labs apkopojums. Vien tēma manuprāt ir neizsmeļama, te vēl var padiskutēt par tēmu dabīgie krāsojumi pret košajiem, klusie mānekļi pret skaļajiem, utt. Itkā ūdens skaidrs vajadzētu dabīgu un klusu, bet līdaka taču pasīva, vajag košu un skanošu un abos gadījumos māneklim jākarājas līdakas deguna priekšā maksimāli ilgu laiku.
Par to tviču gan nepiekritīšu, manuprāt tieši tvičs, ir pats produktīvākais rudenī pie pasīvas līdakas, neviens cits māneklis nevar tik labi “pauzēties”, it īpaši tvičā labi rudenī strādā suspending and slow sinking tvič vobleri 12-15cm. Citādi pašam pēdējā paragrāfā otrais un pēdējais punkts nesaskan.
Redz ar to velci ir tā, ka tā jau parasti notiek pa dziļumiem, kur arī sakrājas lielās, dziļumus efektīvi apstrādāt ar spiningu nav tik viegli, vien džigojot, bet ja gribi iegremdēt lielus mānekļus tad arī tas neglābs, rudenī pa lielam velcē izmanto tādas gumijas zivtiņas kā Kopyto 5 un vairāk, kā arī lielgabarīta voblerus, ko pamētāt nemaz tik viegli nav, tamdēļ labāk nogremdēt un laist ar motoru vai airiem. Velcējot arī var apmakšķerēt milzīgu daļu akvatorijas un atrast, kur stāv plēsoņa, tad arī fokusēties tur ar džigu. Velcējot arī var izmantot daž ne dažādas sistēmas, kas palielina iespējas tikt pie trofejas.
Nu re neliels add on tavam rakstiņam. Tīri manas domas! Ne asakas!
Paldies par vērtīgo komentāru! Es arī pat to tviču lasīju un domāju, kas tieši ir tas, kas strādā pavasarī/vasarā, bet nestrādā ziemā. Droši vien jāpamaina vobleri/tehnika, pielāgojoties apstākļiem. Jo voblera izraustīšanas/pauzēšanas iespējas ir gandrīz neierobežotas – viss atkarīgs no mānekļa specifikas un copmaņa radošās domāšanas. Starp citu – pats tikko biju Babītē un visu dienu uzsvaru liku uz Hamakuru F vieglu raustīšanu un walkeri. Bija pāris zemmēri. Pēcpusdienā mērus dabūju uz gumijas zivi un šūpiņu. Man gan nav īsti tvičam piemērota aprīkojuma, kāts visai mīksts. Un arī vobleru arsenāls šim copes veidam ir niecīgs, lielāku uzsvaru esmu licis uz citiem, tādēļ paldies par dalīšanos pieredzē!
Aktīvi sekoju tavam blogam un tabuliņai ar mānekļiem (kuru starp citu neesi sen atjauninājis), tāpēc saprotu, ko tu saki, un tavs arsenāls ir super.
Par valkeriem (vispār top wateriem) tā tēma jau pamazām iet nost, jo tie ir vasaras mānekļi, rudenī cope uz tiem manāmi sarūk. Hamakuru man ar ir ekipējumā gan F, gan SP, ideāli mānekļi strādāt lokālos posmos, lai izprovocētu pasīvo zivi, bet kā izlūki diezgan švaki, jo prasa pārāk daudz laika to izvadīšanai.
Starp citu – vizuļu tabulu tieši šorīt atjaunināju + pieliku klāt laika tabulu :).
Jū, pamanīju uzreiz pēc tam, kad uzrakstīju. Viens izbrīna… zemā Leona rotiņa rezultativitāte. Man tie rotiņi pļauj visu kas kustās, a kas nekustās to pakustina un nopļauj. 😀
Man bija 2, vienu norāvu, otru šogad esmu ļoti reti mērcējis. Pag. gadā gan vairāk, Šilovs ielika vienos vārtos.
🙂 Būs tevi kādu dienu joka pēc jāizsauc uz dueli: Šilova rotiņi pret Leona rotiņiem 😀 varētu sanākt interesanti. Neesmu pazīstams ar Šilova rotiņiem, nemācēšu teikt kā tie ķer salīdzinājumā ar citiem rotiņiem.
Man no Šilova ir tikai viens (https://manalidaka.files.wordpress.com/2013/03/2013-03-26-19-50-38.jpg), un ar to pilnīgi pietiek, jo 1) rotiņus pēdējā laikā uzlieku tikai tad, kad visi pārējie favorīti klusē 2) šis ir tik rezultatīvs, ka “rotiņiem-debitantiem” to grūti izkonkurēt. Bet dueļiem uz ūdens esmu vienmēr gatavs.
Vo, tā ir attieksme! Nu, ka viens ta viens, nāksies ar vienu cīnīties, man Leona rotiņu ir vesela armāde, sākot no ļoti maziem beidzot ar lieliem, Gogoļa veikalam man mūža atlaidi jau būtu jāpiešķir 😀 Klau tu esi pētījis vietējo darbus, tu gadienā nezini kam varētu būt rotiņi ar iniciāļiem A.O. (cik varu salasīt), pirku Abavā kādu laiku atpakaļ, neto Oļegs taisa ne to vēl kas.
Man ir viens šūpiņš ar tādiem iniciālļiem. Veikalā teica, ka juvelieris (tā varētu būt, jo nopirku kā žagata – baigi smuks bija), vārdu solīja noskaidrot un atsūtīt sms, speciāli tel. numuru atstāju. SMS nesaņēmu, tā kā autoru nezinu :). Moš jāiemet copeslietas.lv.
Nu nezinu, manējais lāgs pēc juveliera darba neizskatās, skaists gan ir, bet tomēr, viņa serdene līdzīga kā Šilova tavam rotiņam, arī lapiņa pēc formas līdzīga, vien vidū vēl sarkana actiņa ietaisīta no plastmasas man šķiet. Izmantoju vien vienu reizi copē (nedaudz par smagu vietās kur copēju), rezultāts bija 2 zemmēri, un viens skaists mērs parādīja sveci, ko es novērtēju uz 10 ballēm un pazuda 😀