Katru gadu pavasarī un rudenī mums čomu lokā notiek Raivja organizētas plēsīgo zivju spiningošanas sacensības. Copes forumā lasīto pasaku stāstu motivēti pavasarī nolēmām, ka šogad rudens posms jāorganizē Alūksnes ezerā, kur nereti vietējie vīri tiek pie iespaidīgiem līdaku, zandartu un asaru lomiem.

1mers

Foto: pirmais mērs.

Dienu pirms mačiem – treniņš

Tā kā visa spiningošanas lieta iegūst arvien nopietnākas aprises, tad puse no dalībniekiem nolemj paņemt brīvu arī piektdienu, lai dienu pirms īstajiem mačiem aizvadītu pilnvērtīgu treniņu, lai otrā dienā jau var vadīties, ņemot vērā ne tikai forumos lasīto, bet arī pašu pieredzēto, cik nu var saprast 5-6 stundu laikā.

Tā nu piektdien pēc pusdienlaika 5 vīri sāk ķemmēt Alūksnieti pie un ap salām. Vienai ekipāžai ir eholote, divas mauc “uz čuteni”. Laiks vējains, taču lietus nav un laikapstākļi copei tuvu ideālam. Vienīgais, kas nepatīk – līdaku noskaņojums – pirmās stundas no zaļajām ne miņas. Piebraukušais inspektors pie dokumentu pārbaudes labprāt apstāsta pāris nianses, tomēr kopumā neiedvesmo – pirmajā reizē būšot ļoti grūti, bez eholotes te vispār neesot ko darīt, zālēs arī līdakas varot nemeklēt, jo ūdens tur sekls un dzidrs. Vietējie pārsvarā velcējot ar vobleriem 7-8m dziļumā. Tā kā ne velce, ne dziļie vobleri nav manā vēlmju sarakstā, tad tomēr meklēju citas pieejas.

Pirmās dienas vakarā, kad metās jau dziļa krēsla, pie vienas no salām krastā tomēr izdodas izmānīt 48-49cm līdaku uz OSP Rudra vobleri. Pēc visai drūmās dienas tā ir kā piesardzīgs vēstnesis, ka plinte krūmos vēl nav metama. Raivim ar Vilni arī pa zemmēram, bet Andis, Jānis un eholote palikuši pat bez piesitieniem. Vakarā pārspriežam piedzīvoto arī ar pārējiem copmaņiem, kas ieradušies, un būvējam plānus, kur un uz ko meklēt.

vakarinas

Foto: uz mājām paņemtā mēra līdaka.

Mači

Tā kā savas idejas treniņā esmu izsmēlis, tad vietas izvēli uzticu entuziasma pilnajam bračkam, kas izrādīsies otrs pareizākais lēmums aiz Rudras atstāšanas uz tviča kāta. Nepaiet stunda un varu ar prieku ziņot pārējiem dalībniekiem, ka pieteicies pirmais mērs – 53cm. Šajā brīdi arī Raivis pārslēdzas uz Rudru un jau pavisam drīz kopējais WhatsApp čats pārvēršas par ziņu apmaiņu starp mani un Raivi – kurš kādu līdaku noķēris uz Rudru. Lai kā citreiz negribas ticēt viena vienīga mānekļa spēkam, šoreiz nākas noticēt – kamēr es vienā vietā izvelku 3 līdakas pēc kārtas, bračkam ne piesitiena arī tad, kad velkam savus mānekļus ar 50cm atstarpi – man pietiek ar diviem voblera uzsitieniem, lai tiktu pie kārtējās līdakas.

Mani Eldorado prieki ilga pusi dienas – tad savu Rudru paša kļūdas dēļ norāvu un nācās pārslēgties uz līdzīgāko no kastes – Megabass Vision OneTen, kurš visai drīz arī atnes smuku zemmēru. Pēc tam gan klusums, toties pa šo laiku savus zivju magnētus atklājuši arī pārējie un pēcpusdienā/vakarā jau diezgan regulāri ienāk ziņas par smukām līdakām. Arī bračka atradis Alūksnes killeri – mazu džerku, kas atnes dažas smukas līdakas līdz laivai, taču 3 no tām izrādās viltīgākas par džerka āķiem un aizmūk. Beigās arī viņam pa visu dienu izdodas izmānīt 2 mērus, kas vieš nelielas cerības uz pirmās vietas saglabāšanu kopvērtējumā, tomēr tās diezgan pārliecinoši nodzēš regulārās ziņas no Raivja, kas šodien tika pie 4 mēriem un uzvaras kopvērtējumā. Trešo vietu izrauj Kaspars, kuram abos posmos trāpījās garākā līdaka. Tiesa, šoreiz tas gods bija jādala ar Raivi R., kura vārava turklāt bija vēl krietni paēdusi pirms oranžas gumijas iekārošanas. Man pašam 2 mēri (53cm, 58cm) un 6 zemmēri – 7 no 8 zivīm uz OSP Rudra.

rudra

Foto: tās dienas izcilnieks – O.S.P. Rudra.

Sacensību diena ciparos:

Copmaņu skaits: 11

Noķertās mēra līdakas: 17

Lielākā līdaka posmā: 68cm

Visrezultatīvāk strādāja vobleri (konkrēti – Rudra) un gumijas zivis.

Līdakas pamatā tika atrastas zālēs un uz kantēm netālu no zālēm vai krasta – klajuma dziļumos neviens ilgstoši copēt nemēģināja, jo te tiešām ir nepieciešams vietējais meistars blakus, lai trāpītu uz mammu takas, to sapratām jau iepriekšējā dienā.

merisana

Foto: svarīgākais sacensību posms – mērīšana – un nepiekukuļojamais Vilnis.

Kopumā ezers atstāts ar pozitīvām emocijām, pie lielāka vai mazāka loma tika pilnīgi visi. Tās lielās lai aug. Citreiz.

Nobeiguma vietā: skaistā līdaka, kas atskrēja pakaļ manai ātri vilktajai oranžajai Relax Kopyto gumijai (gribēju pārmest uz vietu, kur bija plunkšķis), atrādījās un aizrāva atpakaļ zālēs. Tā tās lielās vienmēr paliek neizvilktas, norāvušās, vai tikai redzētas. Tas uz atgriešanos.

Ejiet copēt!

Advertisements