Uz vienu nedēļas nogali ieguvu iespēju notestēt monstru starp elektromotoriem – 3Zs jaudīgo Torqeedo Travel 1003 S. Tā kā laika ziņā biju visai ierobežots, tad ieplānoju copi sev ļoti tīkamos apstākļos – seklajos līdaku ezeros pašā skarbākajā laikā – vasaras pilnbriedā, kad tur zaļumu plantāciju apjoms īpaši neatšķiras no pļavām. Tā kā pats uz šiem ezeriem dodos ar salīdzinoši pieticīgo  Minn Kota Endura C2 34, tad lielā intriga bija – vai un ar ko šis benzīna motora klusais konkurents būs labāks, jo tas potenciāli varētu kļūt par spēcīgu alternatīvu iekšdedzes dzinējiem ezeros, kur atļauts pārvietoties vien ar elektromotoriem.

Babītes ezers

Uzreiz jāsaka, ka mani maz interesē tehnisko parametru apraksti – to salīdzinājumu jūs ātri varat atrast ar Google palīdzību. Mani interesē paša pieredze un secinājumi, tādēļ šis pamatā būs apraksts par motora uzvedību tam ļoti konkrētos un visai smagos apstākļos – seklos un zāļainos ezeros. Testa nolūkos aizlaidu uz rīta copi Babītes un Liepājas ezeros.

Pirms brauciena

Motors ir salīdzinoši viegls un ērti pārvadājams. Tehniski Torqeedo lietošanā ir ļoti vienkāršs – tas sastāv no 3 ātri sastiprināmām daļām – pamata korpuss ar dzenskrūvi, akumulators un stūre ar ekrānu. Saliec, savieno pāris vadus, ieliec drošības magnētu tam paredzētajā vietā un brauc. Bez ķēpām ar benzīna liešanu (un nereti arī auto salona pietecēšanu ar degvielu..), bez regulāras striķa raušanas, lai iedarbinātu, kas īpaši aktuāli ir copē, kurā daudz jāpārvietojas no pudura uz puduri. Katru reizi raustīt skaļo benzīnnieku šādā copē nav ne īpaši ērti makšķerniekam, ne labi arī pašai copei, jo motora skaņa zivi viennozīmīgi padara tramīgu. Atbraucot no copes, akumulators jāpieliek pie lādētāja un viss. Ar to arī ikdienas lietošanas soļi beidzas. Papildus ir iespēja sajūgt motoru ar vienkāršu un ērtu aplikāciju viedtālrunī, kas rāda akumulatora līmeni, pārvietošanās ātrumu, aptuveno vēl iespējamo nobraucamo attālumu, kā arī ir iespēja aplikācijā integrētajā Google kartē sekot līdzi savam ceļojumam un atzīmēt īpašus punktus kartē.

Visas 3 pamatkomponentes - pamats, stūre, akumulators - vienkārši saliekams, vienkārši izjaucams.
Visas 3 pamatkomponentes – pamats, stūre, akumulators – vienkārši saliekams, vienkārši izjaucams.

Pirmā lieta, kas jāņem vērā – motora piestiprināšanas mehānisma platums. Tā kā bieži spiningoju no īrētām laivām, tad arī šo iestiprināšanas vietu platums var atšķirties. Tā piektdienas rītā, nonākot pie laivas Babītes ezerā, konstatēju, ka mūsu Pellai, kurai motora stiprinājuma vietas ir papildinātas ar piemetinātiem ~3cm drošības caurumiem, šo motoru nevar pielikt. Nekas, ņemu Pellu Mini no nomas laivām, kur motors uziet virsū, un varu sākt savu testa copi.

Stiprinājums un tā darbības princips ir līdzīgs benzīna motoriem. Arī motora izcelšana-ielikšana atpakaļ ūdenī darbojas līdzīgi.
Stiprinājums un tā darbības princips ir līdzīgs benzīna motoriem. Arī motora izcelšana-ielikšana atpakaļ ūdenī darbojas līdzīgi.

Brauciens džungļos

No sākuma, lai pierastu pie jaudas un uzvedības niansēm, izmetu pāris līkumus Spuņciema kanālā. Tā ātrums tiešām līdzinās saviem benzīna brāļiem, turklāt ir nepierasti ar tik klusu motoru pārvietoties tādā ātrumā – tā kā laivā esmu viens, tad purns paceļas augstu gaisā un no malas tā droši vien izskatās kā augstprātīga kundze. Arī stūrēšana nesagādā nekādas problēmas – viss kā ierasts ar līdzīgas vadības motoriem – griez rokturi un brauc. Griez pretējā virzienā brauc atpakaļgaitā. Darbības režīmā tas gan ir nedaudz skaļāks par Minn Kotu, taču, salīdzinot to ar iekšdedzes dzinēja troksni, šis ir ļoti kluss, kas dod zināmas priekšrocības copē, kur zivīm klāt ir jālavās – seklajos ezeros visai būtisks faktors.

Klajumos Torqeedo benzīnnieka ātruma un elektromotru klusuma apvienojums ir ļoti baudāmā kombinācijā.
Klajumos Torqeedo benzīnnieka ātruma un elektromotru klusuma apvienojums ir ļoti baudāmā kombinācijā.

Kad esmu iepazinies ar tā uzvedību, nolemju doties no Spuņupes pa labi uz Gātes pusi, kur šovasar vēl neesmu paviesojies. Un tas izrādīsies visai grūts pārbaudījums gan man pašam, gan motoram, jo tā šajā vasaras posmā ir viena no seklākajām un vienlaikus arī zāļainākajām vietām ezerā. Jo dziļāk laižos nebeidzamajos līkločos, jo vairāk zāļu sastopu. Te arī parādās pirmās novērtējamās tehniskās īpašības, kas raksturo motora izmantošanas plusus un mīnusus Babītes ezerā – Torqeedo augstumu var regulēt vien līdzīgi kā benzīnniekiem – ceļot ārā dzenskrūvi, sagāžot visu motoru uz laivas iekšpusi. Dzenskrūve ātri salasa zaļo masu, ko liek manīt arī motora skaņa, un to nākas celt ārā, lai sēstos airos. Te Minn Kotas un citu līdzīgo motoru pusē ievelkams plusiņš – dzenskrūves vertikālā augstuma regulēšana ļoti noder īpaši seklās vietās, kur dzenskrūve iet teju ārā no ūdens. Jāpiebilst gan, ka tādos sekluma apstākļos, kādos biju ieurbies, neviens motors netiktu cauri bez ķibelēm – vietām pat airēšanu drīzāk varētu saukt par stumšanos.

Rakājoties pa internetā pieejamiem resursiem, kas veltīti šim motoram, atradu interesantu papildinājumu – dzenskrūves aizsargu. Interesanti, kā tas ietekmētu uzvedību zāļainās vietās.Kā norādīts specifikācijā – tas aizsargā pret dažādiem šķēršļiem, kā arī faktiski neietekmē motora jaudas īpašības.

aizsargs

Līdzīgi apstāķļi bija arī Liepājniekā, kamēr no krasta bāzes izlauzāmies līdz ezera vidum, kur ir iztīrīts centrālais laivu ceļš. Pa attīrītajiem klajumiem atkal varēju izbaudīt motoru visā tā krāšņumā gan ar ātrumu, gan ar manevrēšanu. Žēl gan, ka pats ezers vietās, kur braukājām, bija pamatīgi aizaudzis ar lēpēm un niedrēm, tādēļ pamatā izbraukājām vien centrālo ceļu un iebraucām arī Bārtā, kur dziļums šādam motoram ļauj darboties bez aizķeršanās. Jāpiebilst, ka Liepājniekā, kur drīkst izmantot arī iekšdedzes dzinējus, varēju redzēt, kur saglabājas to priekšrocība – ja benzīna motors bez problēmām šķērēja lēpju lapas un brauca iekšā vidējās biežņās, tad ar Torqeedo šādas ekspedīcijas nav iespējamas – tik skarbiem apstākļiem viņa plastmasas dzenskrūve tomēr nav paredzēta – tā visai ātri satin virsū zāles un sāk buksēt. Nekas, to mēs respektējam un turpinām vizināties pa klajākām vietām.

Zāļainu un seklu ezeru sērga skar arī Torqeedo - džungļos iesprūst arī viņa dzenskrūve. Konkrētie apstākļi bija Liepājas ezerā. Ar savu Minn Kotu arī tur netiktu cauri, taču benzīnnieki ar metāla dzenskrūvēm svaigi pļautajām lēpenēm cauri brauca visai brīvi.
Zāļainu un seklu ezeru sērga skar arī Torqeedo – džungļos iesprūst arī viņa dzenskrūve. Konkrētie apstākļi bija Liepājas ezerā. Ar savu Minn Kotu arī tur netiktu cauri, taču benzīnnieki ar metāla dzenskrūvēm svaigi pļautajām lēpenēm cauri brauca visai brīvi.

Testa copi gan vienā brīdī pārtrauc pamatīga negaisa draudi – šādu senāriju neviena no pārbaudītajām laikapstāķļu lapām neparedzēja, man līdzi vien lietus plašķis, copes biedram Kristapam, kas sēž laivā šortos – pretvēja jaķele. Līdz ko sapratām, ka zili melnie mākoņi ar pērkoņiem un zibeņiem nāk mums tieši virsū, sākām stūrēt krasta virzienā. Motora jauda un ātrums palīdzēja tikt līdz savai laipai ātrāk nekā tikai ar airiem. Lielākā daļa atpakaļceļa gan ir ar svaigi pļautu ūdenszāļu putru, kas tomēr liek stumties uz krastu vairāk ar airu palīdzību, un tas mums sagādā vasarīgu un pat patīkamu dušu ar kārtīgu vēja brāzmu sejā.

Laižamies no negaisa..., braucot tam tieši pretī, jo tajā virzienā bija mūsu bāze.
Laižamies no negaisa…, braucot tam tieši pretī, jo tajā virzienā bija mūsu bāze.
Negaisa un pretvēja spēku var novērtēt pēc labajā bildes malā redzamajām noliektajām niedrēm. Mūsu garastāvokli - airētāja sejas izteiksmē.
Negaisa un pretvēja spēku var novērtēt pēc labajā bildes malā redzamajām noliektajām niedrēm. Mūsu garastāvokli – airētāja sejas izteiksmē.

Šajā brīdī arī samērcēju drošības pēc līdzi paņemto manuāli, kuru gan man vajadzēja tikai vienu reizi – pirms pašas pirmās salikšanas reizes, viss pārējais process bija ļoti vienkāršs un ātri apgūstams. Motors, protams, ir ūdensdrošs, kam par pierādījumu ir, lūk, arī šāds atgadījums:

Akumulatora ietilpība arī visai pieklājīga. Tā kā pirmajā reizē tas bija jāizdzen līdz nullei, tad Spuņupes kanālā braukāju gar laipu un sekoju līdzi tā procentuālajam līmenim. Pat nokritis uz nulli tas pie pilniem apgriezieniem vēl vairākas minūtes turpināja mani izklaidēt. Ja to neizmanto visu laiku uz pilnu jaudu, tad izbraukāt var visai ilgi. Tā lādētājs barojas no parastas 220V rozetes ar datora lādētājam līdzīgu uzparikti. Šo akumulatoru, iegādājoties papildus aksesuārus, ir iespējams uzlādēt arī ar saules enerģiju, kā arī tam var piepirkt papildus akumulatorus ar lielāku ietilpību tālākiem braucieniem.

Rezumē

Pēc šīs īsās iepazīšanās esmu sapratis savu seklo un zāļaino ezeru ideālo motoru – kluss, viegls, ātrs, vienkāršs, zāles pļaujošs. Jeb Minnk Kota izmērs, Terqeedo jauda un metāla dzenskrūve. Pagaidām šādu sapņu kombināciju nav izdevies atrast, tādēļ airi vienmēr jātur pa rokai. Te galvenie secinājumi īsumā.

DSC_0152

Vispārīgi

  1. Ar Torqeedo ir bauda braukt apstākļos, kas ir tam piemēroti – pietiekamā dziļumā (sākot no ~1m), bez zālēm.
  2. Braukt ar viņu mūsu seklajos ezeros noteikti var, tomēr jāmeklē klajumi un dziļākas vietas, kur nav zāles. Vasaras vidū tas nav viegls uzdevums, bet pavasarī un rudenī jau būtu vienkāršāk.
  3. Tas ir ļoti ērts izmantošanā un tīrs pārvadāšanā.
  4. Jāņem vērā laivas stiprinājuma platums.
  5. Jāņem vērā, ka tam nevar regulēt augstumu (vienīgi sagāžot visu motoru uz laivas iekšpusi).
  6. Ērti lādējams.
  7. Laba , noderīga un vienkārša mob. aplikācija.
  8. Darbības ilgums, ja nebrauc visu laiku uz maksimālo ātrumu, arī ir ļoti pieklājīgs.

Salīdzinājums ar benzīna motoru

  1. Torqeedo ir krietni klusāks.
  2. Krietni vieglāks.
  3. Jaudas ziņā Pella Mini un līdzīgām laivām ar diviem copmaņiem 3Zs ir pilnīgi pietiekami.
  4. Benzīnnieks ar metāla dzenskrūvi labāk kapā zāles.

Salīdzinājums ar Minn Kota vienkāršāko galu un līdzīgiem

  1. Torqeedo ir krietni ātrāks.
  2. Minn Kota motorus ir vieglāk cilāt no ūdens iekšā-ārā – tie ir mazāki un vieglāki, tādēļ ir vienkāršāk attīrīt to dzenskrūves no zālēm – tā zāļainos ezeros ir teju neizbēgama rutīna.
  3. Minn Kota zālēs jūtas par kapeiku labāk (iespējams, ka to nosaka dzenskrūves forma) un tai var ērti mainīt augstumu.
  4. Torqeedo visas komponentes, akumulatoru ieskaitot, ir manāmi vieglākas par jebkuru klasisko akumulatoru, kas jāņem līdzi, izmantojot elektromotorus. Tikko nopirkām savai Minn Kotai 140Ah ietilpīgu akumulatoru, kura svars ir 35kg… Torqeedo kopējais svars – 13,4kg.
  5. Salīdzināt cenas un kvalitātes attiecību manis izvēlētajos apstākļos nebūtu korekti, jo šajā apskatā Torqeedo pamatā liku pretī to, ko pats izmantoju seklajos ezeros – Minn Kotas vienkāršāko produktu galu, tie tomēr ir stipri atšķirīgas klases aparāti. Arī ar Ferrari pa mūsu skaistajiem grunts ceļiem nekur tālu un ātri nevarētu aizskriet, tomēr apstākļos, kuros Torqeedo jūtas ērti, tas, protams, visus mazos elektromotorus un arī vienu daļu benzīnnieku, patiecoties jaudas-klusuma-ērtību kombinācijai atstāj sev tālu aiz muguras.

Torqeedo oficiālais apskats:

Paldies veikalam laivam.lv par iespēju šo motoru notestēt!