Raksts godīgi jāsāk ar atziņu, ka vienas pareizās atbildes uz šo jautājumu nav un droši vien arī nebūs. Labākais līdakas ķeršanas laiks ir tad, kad tu tiec copēt. Tomēr zināmas likumsakarības, ilgstoši vagojot mūsu ūdeņus, atrast noteikti var. Jau 3-4 gadus pierakstu laiku, cikos līdaka noķerta. Mani copes paradumi dēļ tā gan nav būtiski mainījušies, jo neatkarīgi no diennakts laika līdakās braucu vienmēr, kad tāda izdevība rodas. Tomēr daudzās ciparu ailes un to salīdzinājumi ir devuši pamatu labākai līdakas uzvedības izprašanai.

Šogad mana lielākā Latvijas ūdeņu līdaka bija pirmā, kuru ierakstīju ailē no 4:00-5:00. Babītes ezerā tā netālu no meldru sienas iekāroja palielu oranžu pretzāļu gumiju. Tas ir devis motivāciju pacensties ar pirmo gaismu būt jau ezerā, nevis tikai pie tā.
Šogad mana lielākā Latvijas ūdeņu līdaka bija pirmā, kuru ierakstīju ailē no 4:00-5:00. Babītes ezerā tā netālu no meldru sienas iekāroja palielu oranžu pretzāļu gumiju. Tas ir devis motivāciju pacensties ar pirmo gaismu būt jau ezerā, nevis tikai pie tā.

Lai arī zinu, ka personiskos pierakstus veic ne viens vien makšķernieks, tomēr, rakājoties pēc pareizās atbildes publiski pieejamos resursos, detalizētus aprakstus tieši ar līdaku noķeršanas laikiem es neesmu atradis. Tuvākais, kas atbilst šādam aprakstam, ir kāda pavisam sena makšķernieka pieraksti, kur trīs brāļi divu gadu garumā dokumentēja laiku, kad zivis noķertas ar spiningu. Šie pieraksti gan ir veikti pagājušā gadsimta sākumā, un tur iekļautas dažādas plēsīgās zivis, ne tikai līdakas, tādēļ šis mini pētījums jāuztver arī ar zināmu kritikas devu. Kopumā viņi bija noķēruši 179 zivis, pierakstu periodi tika iedalīti pa 3 stundām. Kā raksta pats autors, tad vērā jāņem fakts, ka cope agrajās rīta stundās sanāca retāk. Rezultāti parādīja, ka vislabākais izrādījās periods dienas vidū no 12 līdz 15, kad noķerta 51 plēsīgā zivs.  Tas gan ir pretrunā ar stereotipu, ka zivis labi ķeras tikai agri no rīta vai vakarā. Otrs rezultatīvākais periods bijis no 9:00 rītā līdz 12:00 ar 42 zivīm, tam seko 38 zivis laika posmā no 15:00 līdz 18:00, 26 zivis no 6:00 līdz 9:00, 12 zivis no 18-21 un 4 zivis no 3-6. Apraksts visai paskops, un tieši tādēļ arī pats savulaik nolēmu veikt savus pierakstus, lai nebūtu jāvadās tikai pēc stereotipiem un citu copmaņu secinājumiem, kas balstīti viņu personiskajā pieredzē – galu galā mēs katrs to zivi mēdzam ķert ar mazliet atšķirīgu manieri, dažādos ūdeņos un dažādos laikos.

1.Vasaras tradicionāli ir atpūtas braucienu laiks, kad spiningošanai atvēlētais laiks sanāk vai nu pavisam agrās stundas, kamēr pārējie guļ, vai arī svelmains dienas vidus laivu braucienos, kad cerības uz bagātīgiem lomiem ir noliktas malā.
Vasaras tradicionāli ir atpūtas braucienu laiks, kad spiningošanai atvēlētais laiks sanāk vai nu pavisam agrās stundas, kamēr pārējie guļ, vai arī svelmains dienas vidus laivu braucienos, kad cerības uz bagātīgiem lomiem ir noliktas malā.

KAS JĀŅEM VĒRĀ

Lai pilnvērtīgi analizētu līdaku aktivitātes periodus un izdarītu pareizos secinājumus, ir jāņem vērā ļoti daudz ietekmējošie faktori – diennakts gaišais laiks (vasarā garāks, uz rudens pusi arvien īsāks), līdakas sezonālā aktivitāte attiecīgajā periodā (tās pauzes starp barošanās kūrēm mēdz būt no dažām stundām līdz dažām nedēļām), turklāt tās garastāvoklis un medīšanas vēlme konkrētajā datumā mēdz pat ļoti krasi atšķirties gadu no gada. Pavisam svaigs piemērs no Zviedrijas ūdeņu apmeklējumiem vienā un tajā pašā laikā – ja pērn jūnija vidū tās jau bija pilnībā atguvušās no nārsta perioda, tad šogad tās sameklēt un pierunāt uz uzbrukumu varēja tikai paši uzcītīgākie plēsoņu mednieki – pārējie pievērsās forelēm un pālijām. Arī dažādās ūdenstilpēs tās uzvedība var būtiski atšķirties. Vēl pie faktoriem minami arī laikapstākļi, citu zivju aktivitāte, mēnesfāzes, gaisa spiediens, ūdens temperatūra, ūdens tīrība, caurredzamība un citi apstākļi. Savos pierakstos gan iztieku tikai ar laika pierakstiem – pārējais nosēžas kaut kur pieredzes plauktos muguras smadzenēs.

Tā kā agrie rīti man līdz šim nav bijuši pārāk dāsni ar lomiem, tad skaisti saullēkti un dabas mošanās to kompensē par visiem 100%.
Tā kā agrie rīti man līdz šim nav bijuši pārāk dāsni ar lomiem, tad skaisti saullēkti un dabas mošanās to kompensē par visiem 100%.

MANI PIERAKSTI

Savas laika tabulas cītīgi pildu jau ceturto sezonu, cenšos neizlaist nevienu noķerto līdaku. Piefiksēšanas process laika taupīšanas nolūkos ir pavisam vienkāršs – ātrs foto ar tālruni, bet vēlāk apskatos, cikos fotogrāfija uzņemta un pierakstu to savā tabulā. Līdz ar to ticamības moments te ir 100%. Protams, arī šie dati vēl neko nepierāda, vien atspoguļo spēju pierunāt zaļo kaut kā reaģēt uz manām provokācijām. Pirms sīkākas ciparu uzskaites īsi izklāstīšu savus copes paradumus, lai būtu vienkāršāk tos salīdzināt ar citu pierakstiem. Līdaku medībās es dodos no 1. maija līdz pat pirmajam ledum. Vispilnvērtīgākā cope sanāk maijā un rudens mēnešos, vasarā tā vairāk ir spiningošanas apvienošana ar atpūtu pie ūdeņiem – laivu braucieni, izbraucieni ar ģimeni un draugiem. Pilnvērtīgās copes dienās uz ūdens parasti pavadu laiku no agra rīta līdz pēcpusdienai, tomēr vasarā bieži gadās izrauties tikai uz rīta copi, bet vakaros ar spiningu pie ūdens esmu atrodams visai reti, tādēļ šis laika posms vēl nav pietiekami izpētīts un pierakstīts, lai to pilnvērtīgi salīdzinātu ar rīta copes rezultativitāti. Pēc līdakām visbiežāk dodos uz ezeriem, turklāt lielākā daļa no tiem ir seklie ar maksimālo dziļumu 2-3m. Pamatā izmantoju dažādus voblerus un gumijas zivis. Rotiņus, lai arī tie ir bijuši rezultatīvi, pēdējos pāris gados esmu atstājis rezervē, jo patīk eksperimentēt un radoši izpausties ar citām mānekļu kategorijām. Dziļākās vietās labprāt izmantoju arī pašmāju meistaru šūpiņus, bet ar džigu un mikrodžigu, kam tiek minēti kā ļoti rezultatīvi spiningošanas novirzieni, pagaidām neaizraujos, jo kā jau minēju – man ļoti patīk seklie un zāļainie ezeri, kur ar šāda veida mānekļiem ķert ir apgrūtinoši.

Savus pierakstus veicu kopš 2012. gada rudens. Te atspoguļoti visi pierakstu periodi vienā tabulā. Daudzās tabulas, kur esmu atsevišķi izdalījis laika posmus un gadalaikus, ļāvis minējumu vietā izdarīt drošus secinājumus par līdakas aktivitātes periodiem dažādos laika nogriežņos.
Savus pierakstus veicu kopš 2012. gada rudens. Te atspoguļoti visi pierakstu periodi vienā tabulā. Daudzās tabulas, kur esmu atsevišķi izdalījis laika posmus un gadalaikus, ļāvis minējumu vietā izdarīt drošus secinājumus par līdakas aktivitātes periodiem dažādos laika nogriežņos.

Ko saka cipari. Kopā līdz raksta tapšanas brīdim pierakstos iekļuvusi 161 līdaka. No tām 110 zemmēri, 51 virs 50cm. Pierakstos iekļautais laika periods – 4:00 līdz 22:00. Ne agrāk, ne vēlāk par šo periodu vizuļus ūdenī metis neesmu. Vismazrezultatīvākie periodi izrādījušies pirmais un pēdējais – no 4-5 un no 21-22, kad izdevies savaldzināt tika pa vienai līdakai. Stunda, kurā uzsēdušās visvairāk (22) plēsoņas – 11:00-12:00. Tiesa, atšķirība ar citām rīta stundām ir ļoti maza – viena veiksmīga cope un stundu tops var mainīties. Ar 20 līdakām otra rezultatīvākā stunda manos pierakstos ir 7:00-8:00, bet TOP3 noslēdz laika periods no 8:00-11:00, kur visās 3 stundās noķerts attiecīgi 15, 14 un 17 zivis. Mani pašu pārsteidz agro rīta stundu mazrezultativitāte – no 4:00-7:00 trīs gadu laikā esmu noķēris vien 10 zivis. Tas, protams, liek pārvērtēt agro celšanos – vai ir vērts mocīties (jo cope ir vienīgais izņēmums, kad spēju ātri un bez atrunu meklēšanas agri piecelties). Tomēr šogad savu lielāko līdaku Latvijas ūdeņos esmu dabūjis, pateicoties tam, ka ļoti laicīgi bijām pie ezera un laicīgi bijām zivīgajā vietā – pirms vēl pulksteņa rādītājs bija paspējis pārkāpt ciparu 5, Babītes ezerā manu lielo gumiju iekāroja ļoti skaista un sportiska 3kg līdaka, kas šobrīd kā vienīgā ir ierakstīta agrās un mazrezultatīvās stundas statistikas ailē. Un tas dod motivāciju celties vēl agrāk, lai paspētu būt jau iemetiena vietā nevis uz saullēktu, bet gan uz pirmo gaismu. Bet, atgriežoties pie cipariem – labāk par pirmajām rīta stundām man ir gājis pat dienas vidū – laika posms no 12:00-17:00 ir nesis attiecīgi 11, 9, 7, 8 un 8 līdakas – tātad dienas vidu pavisam ignorēt noteikti nedrīkst. No vakara stundām labāk gājis no 18:00-19:00, kad izdevies savaldzināt 8 zivis. Vēlāk gan cipari sarūk, bet iemeslus jau minēju.

Ja no šī visa paskatāmies tikai uz mēra zivīm, tad labākais laika periods manos pierakstos ir no 7:00-12:00. Līderos ir stunda no 7:00-8:00, kur bijušas 9 mēra zivis. Pārējās stundās ir 6 vai mazāk.

GALVENIE SECINĀJUMI

Vienā teikumā atbildi uz jautājumu par ieteicamo copes periodu es formulētu tā – ja ir vēlme tikt pie līdakas, tad visdrošāk ir zivīgās vietās atrasties laika posmā no 6:00-12:00.

Ja diena iedalām 3 lielos periodos, ņemot vērā zivju aktivitāti, tad tas būtu rīts no 4:00-12:00, diena no 12:00-16:00 un vakars 16:00-21:00. Pirmkārt, ieteiktu līdakas medīt rīta posmā, otrkārt, vakarā, bet dienas vidu izmantot tad, kad esat uz pilnas dienas copi vai ar nav citu variantu, kad tikt pie ūdens, jo tas tomēr ir mazrezultatīvāks par pārējiem. Viss pārējais gan ir līdakas un spiningotāja rokās – kurš kuru. Tas lielais nezināmais – kad un kur paņems tava trofeja, ir viens no lielākajiem dzinuļiem meklēt un eksperimentēt. Ja viss būtu vienkārši un prognozējami, tad pavisam ātri kļūtu garlaicīgi. Tādēļ arī pats nevienu copes stundu zemē nemetu – noķert līdaku var vienmēr, turklāt sava meistarība ir jādemonstrē tieši tajos brīžos, kad zaļo piemānīt ir vissarežģītāk – kur tā varētu būt, ko tā varētu darīt, uz ko tā varētu “iekrist”.

Interesanti var salīdzināt vienus un tos pašus periodus dažādos gadalaikos. Pērn, piemēram, vasaras mēnešos laika posmā no 10:00-12:00 es nenoķēru nevienu līdaku (citus gadus gan ir gājis nedaudz labāk). Toties rudenī šis laika posms bija rezultatīvākais. Vasarās redzams, ka dienas vidus ir klusāks, pavasarī jau ir cerīgāk, bet rudenī no 12:00-16:00 var ķert jau diezgan pieklājīgus lomus.

Tomēr galvenais secinājums man ir tāds, ka neviens no laika posmiem nav zemē metams. Līdaka kaut kur ir visu laiku un arī tās maņas darbojas visu laiku – vai nu vaktē potenciālo upuri, vai sargā teritoriju. Makšķerniekam tā, pirmkārt, ir jāatrod un, otrkārt, jāizprovocē uz uzbrukumu. Lielākas izredzes to iecelt laivā būs tad, ja viņa būs noticējusi, ka jūsu eleganti piedāvātais māneklis ir viņas maltīte un vēlēsies to vismaz pagaršot. Turpretī arī paēdušu zaļsvārci var izprovocēt uz kustību – tā mēdz aizstāvēt savus medību laukus no nevēlamiem subjektiem, pamatīgi iebakstot tam, neatverot muti.

Ar lielāko prieku salīdzinātu savu tabulu ar citu copmaņu pieredzi, jo esmu drošs, ka divas vienādas pierakstu klades nepastāv, jo mums katram ir savi paradumi, savi paņēmieni, savas copes vietas, savas viltības, savi rīki un mānekļi. Un galu galā arī savas attiecības ar līdaku. Turklāt zinu, ka citu pierakstos ir uzkrāti krietni bagātāki faktu krājumi – ar šī raksta sākumā minēto faktoru uzskaitījumu – gaisa spiediens, mēness fāzes, vēja virzienu u.c.

Šogad laivojot pa Salacas upi, izdevās noķert dažu sportiskus zemmērus, no kuriem attēlā redzamā līdaķele savās rotaļās ar pretzāļu gumiju to bija ierāvusi sev astē.
Šogad laivojot pa Salacas upi, izdevās noķert dažu sportiskus zemmērus, no kuriem attēlā redzamā līdaķele savās rotaļās ar pretzāļu gumiju to bija ierāvusi sev astē.

Man vienmēr galvā sēž uzmācīga doma, no kuras, šķiet, ir neiespējami tikt vaļā – cik līdakas katrā copē pamana manu mānekli un nereaģē, kā arī – vai tā reaģētu uz kādu citu mānekli/tempu/izspēli/krāsu un kāpēc. Ir bijis tā, ka Engures ezerā necopes dienā dziļākā bedrē pamanīta līdaka absolūti ignorē tur populāru gumijas zivi, ko raustīju tai gar acīm, un tā noreaģēja vien tad, kad uzmet viņai mānekli virsū uz deguna. Un reakcija bija aizpeldēšana prom. Tā kā uzzināt, cik līdakām gar sāniem ir novilkti tavi mānekļi, ir teju neiespējami, tad nekas cits neatliek, kā eksperimentēt un pētīt. Un tieši paša pieraksti, kā arī konkrētas pieredzes apmaiņa ar citiem copmaņiem savu spiningotāja gaitu sākumā man ir ļāvusi ieskatīties jau krietni tālāk par stereotipu, ka līdaka jāķer tikai agri no rīta. Ceru, ka arī citiem līdaku tīkotājiem, kas ir sava ceļa sākumā, nu ir mazliet pilnīgāks skats uz copes un necopes stundām. Lai lomiem bagāts rudens!

Raksts publicēts “Copes Lietas” septembra numurā.

Advertisements