Jau 3 gadus, pateicoties Raivja entuziasmam, pavasarī un rudenī rīkojam plēsoņu spiningošanas sacensības čomu lokā. Lai arī visi ir tautas klases pārstāvji un šīs ir vienīgās sacensības, kurās piedalāmies, tomēr azarts dara savu, un ar katru reizi šim notikumam pieejam jau ar lielāku plānošanas laiku, iespējamo scenāriju izstrādi un treniņos pieredzētā analīzi. Tas ļāvis izveidot vairākus būtiskus secinājumus, kas palīdz arī ikdienas līdaku copē. Rūdītiem sportistiem te gan nekā jauna nebūs, drīzāk būtu ļoti daudz ko pielikt klāt, taču iesācējiem un amatiercopes pārstāvjiem pāris secinājumi varētu noderēt. Piezīmes veltītas ūdenstilpnēm, kurās nav nepieciešama eholote – pamatā tie ir seklie ezeri. Lūk, 10 svaigākās atziņas.

DSC_0095

1. Divu identisku copes dienu nav. Tas nozīmē, ka konkrētās dienas atslēga teju vienmēr ir jāmeklē no jauna. Reti kad ir divas identiskas copes dienas vienā un tajā pašā ūdens tilpnē. Piemēram, šogad Lubānā – 3 dienas, tās pašas vietas, 3 dažādi scenāriji. Pirmajā līdakas reaģēja biežāk nekā citās dienās un darīja to dažādās vietās – daudz braukājām apkārt. Otrajā dienā tās ignorēja gandrīz visu un visur. Trešajā dienā atradām līdaku ganības un visu dienas otro pusi dzīvojāmies tikai pa turieni, tiekot pie labiem lomiem.

2. Līdakām bieži ir ļoti izteikti periodi, kad tās ēd. Un tieši ēd, nevis, sargājot teritoriju, sit vai atgaiņājas. Pats esmu piedzīvojis ļoti īsus šādus uzplaiksnījumus 15 minūšu garumā un līdz pat pusotrai stundai. Ilgāk, šķiet, nav gadījies piedzīvot. Ja ir atrasta zivīga vieta, kur ķeras līdakas, tad pēc ilgāka klusuma brīža nav obligāti jālec airos un jābrauc prom. Vienkārši pacietīgi jācenšas izprovocēt līdaku ar savu arsenālu un radošajām prasmēm. Arī te piemērs no mūsu Lubāna posma – vietā, kur atklājām līdakas, kādā brīdī iestājās klusums – ne iznācieni, ne copes. Bet brīdī, kad izmētātajai vietai peldējām pāri ar laivu, līdakas pamuka uz visām pusēm. Jā, tās sēdēja pa 3-4 vienuviet. Vēl pēc kāda laika tās atkal atdzīvojās un ņēma tos pašus mānekļus, kurus pirms tam bija ignorējušas. Citreiz der iedot vietai atpūsties 20-30 minūtes, uzēst un vēlreiz izmētāt.

3. Ja laivā esat vairāki un mērķis ir noķert pēc iespējas vairāk līdakas, tad brīdī, kad zivs ir izrādījusi interesi par mānekli, taču nav uzsēdusies, momentā turpat ir jāmet arī pāriniekam. Parasti cenšos iemest nevis tieši tajā pašā vietā, bet mazliet tālāk, lai sanāk mānekli vilkt tieši pāri vēlamajai vietai. Tādā veidā ar brāli izdevies laukā dabūt vairākas zaļsvārces. Ja tā ir mērķtiecīgi uzbrukusi un nav apsitusi zobus pret āķiem, tad visticamāk uzbruks atkārtoti. Ja tomēr zivi ir izdevies pavilkt kādu gabalu un tā atkabinājusies, tad gan kādu laiku tai jāatkopjas no piedzīvotā. Plezīra copē šādu uzvedību gan var uztvert kā necieņu pret otra lomiem, tādēļ par tādām darbībām der iepriekš sarunāt – vai katrs ķer savu zivi, vai abi kopā.

Daļa no kopīgā sacensību loma kopā ar savu biežāko pārinieku - bračku.
Daļa no kopīgā sacensību loma kopā ar savu biežāko pārinieku – bračku.

4. Ja gadās iztramdīt līdaku ar savu uzvedību vai mānekli, tad tā parasti nekur tālu no sava slēpņa pēc uzbrukuma vai izbīļa nedodas. Pēc maniem novērojumiem tie varētu būt aptuveni metri 10-20. Ja tas ir uzbrukums, tad pēc tam uzreiz diedz atpakaļ uz tuvāko slēpni. Ja līdaka nereaģē uzreiz, atgriezieties konkrētajā vietā pēc kāda laika.

5. Seklās vietās, kur redzama katra zivs kustība, ir ļoti svarīgi sajust pārliecinošu sitienu kātā pirms pieciršanas. Skaistās šļakatas bieži vien liek refleksu līmenī cirst kātu gaisā, taču nereti tas beidzas ar mānekļa izraušanu no līdakas mutes. Aizrauties ar pārāk ilgu pauzēšanu arī nevajag, jo līdaka visai ātri saprot, ka mutē nav dzīva zivs un spļauj to ārā. Arī ēdamgumiju tā pretēji mārketinga materiālos izplatītajam mītam tomēr neuzskata par garšīgu košļeni. Vieni no maniem iecienītākajiem un rezultatīvākajiem seklo vietu mānekļiem ir Relax Kopyto un Mr.Greedy gumijas. Pirmā – parasts silikons, otrā – ēdamgumija. Neesmu novērojis, ka līdakas uzvedībā, dzenoties pakaļ vienam vai otram, būtu kādas atšķirības. Atkārtoti mēdz uzbrukt gan vienam, gan otram māneklim.

6. Māneklis, kas strādāja šodien, rīt var tikt pilnībā ignorēts. Pēdējās reizes uz copes mačiem braucam jau pāris dienas iepriekš – uz treniņu. Un ir bijis tā, ka treniņā strādā viens māneklis, bet sacensībās pavisam cits. Grūti pateikt, vai tas saistīts ar to, ka līdakas vienu mānekļu veidu konkrētajā periodā iegaumē, vai arī vienkārši norakstāms uz copmaņa veiksmi, intuīciju un ticību kādam māneklim. Tā, piemēram, Liepājā pirmajā dienā man izšāva mazs, spilgts džerks, bet sacensību dienā uz tā nevienas zivs, toties sevi labi parādīja liela oranža gumija. Lubānā pirmajās divās dienās 4 mērus, tostarp 2,2kg līdaku un vairākus zemmērus dabūju uz baltu Relax Kopyto, bet sacensībās visas zivis, tai skaitā 2,2kg skaistuli izcēlu uz oranžu Mr.Greedy. Turpretī Alūksnes ezerā treniņa dienas pēdējās minūtēs vienīgā līdaka pa visu dienu izrādīja interesi par O.S.P. Rudra, un sacensību dienā tas bija viennozīmīgi un ļoti izteikti rezultatīvākais māneklis ne tikai man, ar lielu atrāvienu iekabinot visiem citiem līdzīgiem mānekļiem un arī klasiskajām gumijas zivīm. Pareizo mānekļu izvēle konkrētos apstākļos, protams, ir atsevišķas grāmatas vērts temats.

Sarakstes fragments pērnā rudens sacensībās  Alūksnes ezerā.
Sarakstes fragments pērnā rudens sacensībās Alūksnes ezerā.

7. Spiningojot zāļainās vietās, visai stingri ir jānoregulē bremze, kāts nedrīkst būt pārāk mīksts un arī auklai jābūt ļoti izturīgai. Pirmkārt, tas nepieciešams, lai būtu labs piecirtiens, jo slēptos āķus līdakas lūpā dabūt ir grūtāk par atklātajiem trijžuburiem, kas mēdz ieķerties arī no ārpuses. Otrkārt, pēc uzķeršanās līdakas bieži metas atpakaļ uz slēpni, tādēļ ir svarīgi to pēc iespējas ātrāk tīt cauri un pāri zālēm. Ar viegliem rīkiem ir risks gan par salauzt kātu, gan pārraut auklu, gan pazaudēt zivi. Jāņem arī vērā, ka biežās aizķeršanās un raustīšana novājina auklas izturību, kas var pārtrūkt pašā nepiemērotākajā brīdī.

8. Ja līdaka ierāvusi zālēs, ļoti svarīga ir laivas biedra reakcija – pēc iespējas ātrāk savākt savu makšķeri un airēt klāt līdakai. Tādējādi Lubānā izglābām kādas 4-5 līdakas.

9. Ja pāris gadus atpakaļ divi un vairāk spiningi laivā šķita lieka izšķērdība, tad šobrīd tas mūsu tautas līmeņa copmaņu kompānijā ir pats par sevi saprotams. Un tas nav tikai mačos. Arī ikdienas copē mēdzu uz viena turēt pretzāļu vizuļus, otrs domāts lielāka kalibra vobleriem un mazajiem džerkiem. Pirmkārt, tas ietaupa laiku, otrkārt, ir bijis tā, ka līdaka noreaģē uz vienu mānekli, taču tad, samainot spiningus un piedāvājot tai citu ēsmu, tā uzsēžas kārtīgi. Citreiz, copējot zāļainās vietās ar pretzāļu gumijām, zivs neuzsēžas pat pēc vairākiem mēģinājumiem, taču savu vietu nepamet. Ja tur ir kaut vai neliels tīrs logs, ir vērts pamēģināt kādu vobleri, kas ir ar atklātiem trijžuburiem. Var pietikt vien ar iemešanu vai pāris rāvieniem.

10. Ja zivs copes dienā ir kūtra un kož tikai mānekļu astēs, ir vērts pamēģināt uzlikt mazāku kumosu. Piemēram, ja līdaka knapi kož jūsu silikona vibroastē ar ofseta āķi, uzlieciet mazāku zivi, bet ar atklātu āķi. Jā, kādu reizi aizķersies, taču tas mēdz attaisnoties. Mazu izmēru mānekļus gan lieku reti, jo pēdējā laikā apzināti izvairos no zemmēru ķeršanas. Vidējais mānekļu izmērs, ar ko mēģinu līdakas savaldzināt, ir 10-15cm, turklāt rotiņus šogad neesmu uzlicis gandrīz ne reizi. Mani novērojumi un eksperimenti liecina, ka mānekļa izmēra palielināšana ietekmē arī noķerto zivju izmēru, turklāt tikko esmu iegādājies arī kātu lielākam kalibram, bet par to jau kādā citā rakstā.

Arī lielas zivis mēdz iekārot mazas mantiņas - Jāņa pāri pa 3kg līdaka Babītes ezerā, kas uzķērās uz Relax Kopyto sērijas mazāko pārstāvi.
Arī lielas zivis mēdz iekārot mazas mantiņas – Jāņa pāri pa 3kg līdaka Babītes ezerā, kas uzķērās uz Relax Kopyto sērijas mazāko pārstāvi.

11. Lai ātrāk uztaustītu zivs noskaņojumu, jāsarunā ar pārinieku un jāspiningo uz dažādiem mānekļiem vai vismaz dažādos stilos/intensitātē. Šo cenšamies ievērot jau gandrīz katrā copē. Līdz ko uztaustīts māneklis/krāsa/pasniegšanas veids, tā arī otrs mēģina pielāgoties. Tādējādi vieglāk ir saprast, vai zivs reaģē uz noteiktu mānekli, to veidu vai pasniegšanas manieri, vai arī tam nav būtiskas nozīmes.

Šī gada sacensību goda pjedestāla pārstāvji pirtī pie Lubāna ezera.
Šī gada sacensību goda pjedestāla pārstāvji pirtī pie Lubāna ezera.

Ja ir kas papildināms, droši ar pieredzi var apmainīties komentāros.

Ne asakas!

Advertisements