Jau iepriekšējā mēneša CL numurā minēju vienvietīgu peldlīdzekli (angliski – float tube), ar kuru var tikt klāt vietām, kur nevar iznest cauri laivu vai arī nav vērts to darīt – copes vieta par mazu, lai nopūlētos, taču mazliet par lielu, lai visam tiktu klāt no krasta, un par dziļu, lai vienkārši izbradātu. Šī mēneša laikā šis pūslis ir ieguvis oficiālu nosaukumu – pakavlaiva. Šādu versiju man ieteica Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Pie tā arī palikšu. Šoreiz aprakstīšu kas tas vispār ir, kādām copēm der un kam neder.

DCIM101GOPRO
Pakavlaivas dod lielisku iespēju tiem, kuru paradumiem laiva ir par lielu vai par dārgu, bet brist gar krastu arī visu laiku negribas. Ideāli piemērota nelielām upēm ar mazu straumi, maziem meža ezeriem vai lielu ezeru zināmiem līčiem un citām zivīgām vietām, kur nav jāveic lieli peldējumi

Kad šovasar kādā agrā rītā pie pirmās gaismiņas ar savu pakavu uz muguras un pleznām kājās slāju pie Daugavas krasta, pēkšņi atskārtu, ka uz mani no krūmiem bez apstājas tēmē fotoaparāts, kura saimnieks, kurš nakti bija sēdējis krastā uz gruntenēm, krieviski murmināja Nu čto to takoje vižu pervij raz…* Tā viņš turpināja kniksēt un mani izprašņāt visu laiku, kamēr ietūļājos ūdenī un laidos pēc līdakām. Pēc copes, kāpjot ārā krastā, jāsniedz jau nākamā intervija citam interesentam. Arī citviet šis peldlīdzeklis pie mums izraisa pārsteigumu, jo absolūti nav populārs. Ja ir vēlme pievērst sev uzmanību un vairāk pļāpāt nekā copēt, tad ar pakavlaivu mugurā ir jādodas virzienā, kur ir liels makšķernieku īpatsvars. Es gan parasti meklēju tieši pretēju virzienu. Ja pie mums tas vēl ir NLO, tad ir valstis, kur šīm laivām pat ir atsevišķa asociācija. Piemēram – Lielbritānija.

Kas tas ir? Pēc skata šis pūslis atgādina uz pusēm pārgrieztu gumijas laivu, kurā makšķernieks sēž kā krēslā. Kājas no ceļgala uz leju ir ūdenī un airēšanās notiek ar pleznām. Šī ir populārākā komplektācija, taču ir arī tādas, kas atgādina peldriņķi – pats pūslis ir apaļš un makšķernieks līdz viduklim ir ūdenī (ne velti viens no šo brīnumu nosaukumiem ir belly boat). Un ir sastopamas arī tādas, kur kājas ir sausumā un ir piemontēti nelieli airi un pat elektromotori.

2
Pareizu un piemērotu pleznu izvēle ir ļoti svarīga. Kad pirksiet, meklējiet īpaši pakavlaivām paredzētās versijas. Un nepērciet lētākās, ar tām ātrums būs mazāks, manevrēšana grūtāka un arī stiprinājumi švakāki.

Kādiem copes veidiem piemērots? Tās var izmantot jebkuram copes veidam, kur rokās nav jātur pārāk garš un smags kāts. Tomēr pamatā pakavlaivas izmanto vai nu mušiņmakšķerēšanai vai spiningošanai. Nebūtu ieteicams ar tām doties samus meklēt, jo tad skats uz ūdens būs labāks nekā aiz ūdensmoča vilktam peldriņķim. It kā tam var piesiet arī enkuru, ja ir vēlme, taču tas ir vēl viens paliels priekšmets laiviņā, kurā ir ārkārtīgi ierobežots kabatu skaits un maz brīvas vietas. Lielie termosi, rezerves pufaika, sešpaka un iPads jāatstāj krastā. Visu līdzpaņemto mantu izkārtojums un atrašanās vieta ļoti jāpārdomā – gluži kā sportā jāparedz katra sava kustība – kas notiek, ja zivs pieķeras, kas notiek, ja nevar viegli zivij izņemt āķus, ar kuru roku ņemšu atpletējus, kur ir mērlenta, kā varēšu nomainīt pavadiņu un līdzīgas nianses, kuras laivā bieži vien ir otršķirīgas, jo viss jau tāpat ir rokas stiepiena attālumā.

Kādiem ūdeņiem piemērots? Vislabāk un drošāk ar to ir doties uz nelielām upēm un ezeriem vai lielāku ezeru līcīšiem un upju mierīgiem un prognozējamiem posmiem. Iemesls ir vienkāršs – pārvietošanās ar to nav pārāk ātra, tādēļ pakavlaiva nav piemērota tālu attālumu veikšanai. Vislabāk ar to ir laisties lejup pa mazu straumīti un piestāt vēlamos punktos un tos izmētāt. Lielā straumē to novaldīt būs grūti, apstāties un manevrēt arī nebūs vienkārši, tādēļ ātri nogursiet, apstākļi kaitinās, cope apniks, garastāvoklis sabojāts, zivju nav, sieva dusmīga, bērni izsalkuši, kaķis nesaprašanā, ka kalps nepilda uzdevumu.., vārdusakot – lielā straumē neejiet.

Pirms copes noteikti jāņem vērā arī vēja stiprums un virziens, jo jebkura pretestība ar to būs ļoti jūtama. Ja izlemsiet iekarot lielāku ezeru, tad taisnā ceļā dodieties uz zināmām un pārbaudītām vietām – pakavs nav piemērots ilgiem un tāliem zivju meklējumiem. Komfortabli ar to uz ūdens jutīsieties 3-4 stundas.

Ieteiktu izvairīties arī no ūdeņiem, kur sastopami peldlīdzekļi ar motoriem – sākot ar motorlaivām un beidzot ar kuģiem. Šādu laiviņu pamanīt ir grūti, un briesmu gadījumā jūsu manevru iespējas būs niecīgas – straujas kustības un ātruma uzņemšana ir krietni lēnāka nekā ar airu laivu, bet jūsu drošības vestes vārgo svilpīti prāmja kapteinis nedzirdēs. Ja tomēr esiet vietā, kur braukā arī lielāki peldlīdzekļi, iesaku vilkt spilgtas drēbes un visu laiku kontrolēt, kas notiek apkārt.

BBBassclub303.jpg
Pakavlaivu komplektācija, līdzīgi kā parastajām laivām, mēdz atšķirties visai būtiski. Dārgajam galam ir pilns ar visādiem stiprinājumiem un papildus iespējām, tiesa, te jau vairs neredzu būtiskas atšķirības un priekšrocības attiecībā pret laivām.

Plusi un trūkumi. Pakavlaivai unikālu plusu, kas nepiemīt nevienam citam peldlīdzeklim, nav daudz, taču tie ir nozīmīgi un atšķir no pārējās masas. Pirmkārt – tā ir ļoti kompakta, ietilpst nelielā somā. To var ērti pārnēsāt gan ar somu, gan arī piepūstā veidā kā mugursomu. Tās piepūšana prasa vien dažas minūtes neatkarīgi no tā, vai tas notiek ar mazo elektrisko pumpi vai ar rokas pumpi. Arī pati ielaišanās ūdenī aizņem maz laika. Ja visus vizuļus un kātus būsiet sagatavojuši mājās, tad kopā ar piepūšanu un iekārtošanos pirmo spininga iemetienu uz ūdens jau veiksiet pēc 10-15 minūtēm. Esmu pat to piepūstā veidā licis sava auto bagāžniekā, un tad viss notiek vēl ātrāk. Pārvietošanās ar pakavu ir arī ļoti klusa – faktiski bez skaņas, kas ļauj zivij piekļūt pavisam tuvu. Tā ir arī visai droša laiva, jo jau pavisam vienkāršākās versijas sastāv no vairākiem atsevišķiem ar gaisu pildītiem pontoniem. Tātad būtībā jūs sēžat drošā peldriņķī. Manai pakavlaivai, kas ir viena no vienkāršākajām versijām, ar ko sākt, ir 4 atsevišķi piepūšami gaisa nodalījumi – divi lielie pašai laivai un divi atsevišķi sēdeklim. Turklāt, ja kāds no pontoniem laiž gaisu, tad to var viegli piepūst arī ar muti, ja, protams, caurums ir saprātīgā lielumā.

4
Pakavlaivas piepūšana ir ļoti ātra. Tas attiecas gan uz elektriskajiem pumpjiem, kurus var pieslēgt pie auto akumulatora vai piepītēja, gan uz rokas pumpjiem. Ja visi gali trūkst, var izlīdzēties arī ar savām plaušām.

Pret nejaušu izslīdēšanu arī ir drošības siksnas. Visvairāk gan jāuzmana visas savas mantas. Jo mazāk tās paņemsiet, jo labāk un vieglāk. Pirmajā reizē noteikti pieļausiet kādu kļūdu mantu izvēlē vai to novietošanā, taču no kļūdām mēs mācāmies ļoti ātri. Pāris ūdenī neveikli iemesti mānekļi vai telefons un nākamajā reizē jau viss ir piesiets, noslēpts aiz rāvējslēdža un liekais atstāts krastā. Pie trūkumiem minams veicamais attālums, kustību ierobežotība, mantu skaita ierobežojums un tas, ka pārvietošanās, ja nepieciešams to darīt ar savu spēku nevis straumē, notiek ar muguru pa priekšu. Ja, piemēram, mētājiet vizuli un pēkšņi redziet līdakas plunkšķi 30m tālāk nekā variet iemest, nāksies griezties ar pleznām atmuguriski un skaitīt metrus, peldot ar atpakaļ pagrieztu galvu. Šad un tad to darīt, protams, var un vajag, taču pie biežas pārvietošanās kļūst nogurdinoši. Arī zivs izvadīšana būtiski atšķiras, jo lielu uztvērējtīkliņu līdzi nepaņemsiet. Forelēm paredzētajiem mazajiem vēl vieta atradīsies, taču ne lielajām zobainajām plēsoņām paredzētajām ķeselēm. Prāvas līdakas savaldīšana tādējādi būs labs piedzīvojums un aukstasinības tests. Taču tieši šī tuvība ar zivi ir teju lielākais šī copes veida adrenalīna avots. Lielākās paralēles te var vilkt ar bradāšanu brienambiksēs. Atšķirība vien, ka nav jāsatraucas par dziļumu un zemūdens šķēršļiem.

3
Pakavlaivas ir salīdzinoši vieglas. Esam ložņājuši ar tām mugurā arī pa meža biezokņiem. Pāris kilometrus ar to noiet nav nekādu problēmu. Ilgākai nešanai gan nebūs pārāk ērti.

Pie trūkumiem vēl minama pati copes loģistika jeb izbraukāšana pie noskatītās vietas. Ja ezerā vēl viss ir vienkārši – kur iekāpi, tur izkāp, tad ar upēm ir sarežģītāk. Ja būsiet izvēlējies kādu upes posmu, pa kuru laisties lejup, tad jautājums, kā pēc tam nokļūsiet atpakaļ pie mašīnas. Varianti, protams, ir vairāki. 1) Laisties lejā un tad nākt pa krastu atpakaļ, 2) atstāt auto izkāpšanas vietā un iet augšu pa straumi un tad laisties lejā, 3) sarunāt, ka kāds jūs izvadā. Vēl ir citi sarežģītāki ceļi, kas ietver auto un velosipēdu, vai arī divatā var braukt ar vienu auto un divām atslēgām, bet to jau izdomāsiet paši, ja būs pietiekami stipra vēlme to izmēģināt.

6
Pērn (un nu jau arī šogad) pakavlaivas izmēģinājām arī kādā Zviedrijas kalnu ezerā. Mani prieki gan bija īsi dēļ cauruma brienambiksēs, bet Raivis gan procesu dabu izbaudīja pilnībā.

Tehniskas nianses. Ar pašas laivas iegādi viss gan vēl nebeidzas. Ļoti svarīga ir gan brienambikšu, gan pleznu izvēle. Pirmajā reizē aizšāvu garām ar abiem diviem. Pleznas izrādījās par mazu, turklāt stiprinājumi visu laiku nāca vaļā, bet veiderus biju paņēmis no tēta krājumiem ar domu – gan jau būs ok. Šis gan jau būs ok man maksāja paradīzes apstākļu neizbaudīšanu Ziemeļzviedrijas braucienā, kur skaistā un vientuļā kalnu ezerā pēc pirmajām minūtēm tieši pleznu stiprinājuma vietā zābakā izspiedās caurums un sāka plūst iekšā auksts ūdens. Šīs brienambikses bija uzreiz komplektā salīmētas ar gumijas zābakiem. Tādas neiesaku šim mērķim pirkt. Ar otro reizi esmu nobruņojies jau krietni labāk. Veiderus pirku, konsultējoties ar pārdevēju Zviedrijas copes izstādē, izklāstot savus paradumus un vajadzības, bet pleznas iegādājos krietni garākas un kvalitatīvākas par pirmajām. Un jāsaka, ka bez šīm komponentēm pakavlaivas izbaudīt ir teju neiespējami. Tādēļ pie komplekta gala cenas vienmēr jāpieskaita klāt arī šī divas lietas. Tās man kopā izmaksāja vairāk nekā pati laiva. Taču veiderus nu izmantoju arī bradāšanas apgūšanai, kas līdz šim man bijusi sveša nodarbe.

picmonkey-collage
Brienambikses ar un bez zābakiem. Iesaku izvēlēties tās, kuras ir bez zābakiem un ar neoprēna zeķēm.

Vēl jums būs nepieciešama glābšanas veste. Un te nederēs tās klasiskās, kuras parasti kaut kur laivā mētājas uz grīdas vai paliktas zem dibena, jo ir par lielu un neērtu spiningošanai. Tādēļ iesaku pirkt mazās un kompaktās, kas darbojas pēc līdzīga principa kā auto gaisa spilveni. Līdz ko esi iekritis ūdenī, tā veste nostrādā un piepūšas. Lietus tām neskādē. Kas attiecas uz pārējām līdzi ņemamajām lietām, tad jāievēro princips bez kā es varu iztikt. Mans spiningotāja minimālais komplekts uz 3-4h ir viens kāts (lai gan ir pakavlaivas, kas ļauj ērti ņemt līdzi arī divus un vairāk kātus), viena neliela kastīte ar 10-12 mānekļiem, pāris pavadas, atpletējs, āķu izņemamās standziņas, nazis, dzeramais, šokolāde. Ja vēlos paturēt kādu zivi, tad arī mērlente un maisiņš.

6
Visērtākā būs kompaktā glābšanas vestes versija, kas nostrādā vai nu brīdī, kad iekrīt ar vai bez jums ūdenī (spiediena maiņas rezultātā), vai arī kad paši manuāli paraujiet aiz striķīša. Lielās nebūs piemērotas – esmu izmēģinājis.

Kas attiecas uz pakavlaivas kopšanu, tad te viss ir līdzīgi piepūšamai laivai – pēc lietošanas tā obligāti ir jāizžāvē, bet uzglabāt vēlams viegli piepūstu. Ja kādu laiku nav izmantota, tad dienu iepriekš piepūtiet un pārbaudiet, vai nelaiž gaisu.

Svarīgākais pirms iegādes. Lai izvairītos no emocionāla un neracionāla pirkuma, lūk, būtiskākie jautājumi, kam jāpievērš uzmanība, ja nopietni apsvērsiet pakavlaivas iegādi. Vai tiešām to izmantosiet pietiekami bieži un vai jūsu paradumi atbilst tā izmantošanas iespējām? Vai izmantosiet to pāris reizes gadā vai pāris reizes nedēļā? Jo biežāk izmantosiet, jo labāks un kvalitatīvāks jāpērk. Izmēģināšanai nepērciet pašu lētāko – tas var atsist apetīti. Ir daudz nianses, kas ietekmē komfortu, sēžot šajā laivā – ar vienu jums dibens būs slapjumā (iemesls, kādēļ nepieciešami veideri), ar citu nebūs, ar vienu būs ērti pleznot, ar citu nebūs, vienai var piestiprināt eholoti, citai nevar, vienai ir pietiekami lieli un droši aksesuāru un mānekļu nodalījumi, citai nav, vienai sēžamais ir jūsu parametriem atbilstošs, citai nav (tādēļ krēsla atzveltnei vēlams ir jābūt pielāgojamai). Vēl svarīgi saprast, kādas brienambikses jums nepieciešamas – ja izmantosiet tikai Latvijā no maija līdz septembrim, tad pietiks ar elpojošajiem plānajiem veideriem un apakšā pavilksiet termoveļu, kājās papildus zeķes pēc vajadzības. Iespējams, ka dibenam vajadzēs papildus siltumu, jo lielākoties tas visu laiku atradīsies slapjumā. Vismaz manam pakavlaivas modelim ir tāda īpatnība – it kā sēdi ārpus ūdens, taču maļoties ar pleznām tāpat sanāk iesmelt krēslā ūdeni. Ja brauksiet arī uz aukstākiem ūdeņiem un Latvijā izmantosiet vēlā rudenī, tad ir vērts apsvērt arī neoprēna materiāla brienamos. Vasarā gan neoprēnu neiesaku – tas neelpo, un jūs jau saprotiet, ko tajās karstā laikā un siltā ūdenī varēsiet izvārīt. Nedrīkst taupīt arī uz pleznām – tas būs jūsu motors un stūre. Pleznas ir īpaši paredzētas šim pārvietošanās veidam, tās ir cietākas par parastajām niršanas pleznām un izmērs piemērots biezai neoprēna zeķei. Kā jau minēju, nepērciet pakavlaivas vajadzībām brienambikses, kas jau uzreiz nāk savienojumā ar zābakiem. Šuves vietas var visai ātri atnākt vaļā un arī pati pleznošana ir grūtāka un neērtāka. Lai līdz ūdenim nav jāiet ar brienambikšu zeķēm vai pleznām, vajadzēs arī kādas iešļūcenes.

Kur pirkt? Mans radinieks, kurš pirms vairāk nekā 10 gadiem bija viens no šī peldlīdzekļa apgūšanas pionieriem pie mums, savos meklējumos bija nonācis līdz pat Kanādai un tur arī to nopirka. Diemžēl nekas daudz uz priekšu pavirzījies nav, un Latvijā viss atbilst pieprasījuma-piedāvājuma likumam. Tā kā pieprasījuma nav, tad nav arī piedāvājuma. Bet labi, ka nu jau varam meklēt tepat tuvāk Eiropas robežās. Savu pakavu ar copes biedra Raivja palīdzību pirkām kopā vienā Vācijas interneta veikalā. Taču tā mūsdienās vairs nav liela problēma. Var meklēt arī populārajos interneta lielveikalos – amazon.com, ebay.com, vienīgi jāmeklē maksimāli tuva pārdošanas vieta, lai ceļa izdevumi nav lieli. Šādas iepirkšanās lielākais mīnuss – nevar savu preci pirms tam aptaustīt. Tomēr pavisam uz aklo arī nedrīkst pirkt, jo bildītes internetā mēdz melot – līdzīgi kā hamburgers uz reklāmas staba. Tādēļ noteikti ir jāpameklē atsauksmes internetā. To nebūs grūti izdarīt, jo ir ļoti daudz dažādu forumu, kur šīs lietas tiek apspriestas. Tiesa, tas gan nebūs latviešu valodā. Par izmaksām  – savu pirku par aptuveni 130Eur, kas konkrētajā veikalā bija akcijas cena bez nodokļiem un piegādes. Ņemot vērā tehniskos parametrus un iespējas, to cena var izaugt arī līdz pat pāris tūkstošiem, taču tad tā jau ir pavisam tuvu laivas tehniskajām īpašībām un pat divvietīga (nē, tur nesēž viens otram klēpī, bet gan uz krēsliem viens otram aiz muguras). Konkrētu firmu izstrādājumus gan neminēšu, jo personiskā pieredze pagaidām ir piepildīta vien ar paša iegādāto pakavlaivu, taču arī šajā ziņā interneta meklēšanas dzīles jums itin labi var nākt pretī.

Tas arī vienā elpas vilcienā ir viss par ieskatu copē ar pakavlaivu, lai saprastu, vai tas varētu būt piemērots jums. Makšķernieki, kuriem patīk vientuļas vietas, eksperimenti, pieredzes bagātināšana, jaunu vietu un lietu atklāšana un vēl ciešāks kontakts ar dabu un zivīm, šo noteikti novērtēs. Ne asakas gan novēlu visiem – gan ātrlaivām un komūnām, gan klusajiem un vientuļajiem vilkiem!

*Nu čto to takoje vižu pervij raz…* – Kaut ko tādu redzu pirmo reizi.. (tulkojums no krievu valodas)

Raksts publicēts žurnāla Copes Lietas 2016. gada augusta numurā.

Advertisements