2016. gads bija visai raibs gan lomu, gan makšķerēšanas vietu, gan piedzīvojumu ziņā. Gads iesākās Zviedrijā, tiesa, šoreiz bez kātiem rokās ar pāris copes čomiem aizbraucām uz viņu lielāko plēsīgo zivju izstādi. Turpinājums līdz pat augustam bija mūsu pašu ezeros, un īsi pirms rudens atgriezāmies Zviedrijas ziemeļu mazskartajā pusē, bet no septembra līdz pat ledum laivojām pa mūsu pašu seklajiem ezeriem. Un jā – novembra sākumā vēl paspēju debitēt okeāna copē.

 

Inventārs

Vēl sezonu iepriekš biju licis malā mazākos mānekļus, rotiņus un šūpiņus un pārgājis uz vidējo artilēriju. Tas deva rezultātu, jo mēra līdaku skaits un izmērs jūtami palielinājās. Tādēļ šogad vēlējos iet eksperimentos vēl soli augšup un bliezt ar lielajām gumijām un svimbeitiem, kuru garums pārsniedz 20cm un ir vismaz 50g smagi. Šim mērķim izmantoju St.Croix Avid kātu ar oficālo testu līdz 54g, bet reāli izmantoju pat 80g mānekļus. Tas paredzēts tieši lielo gumiju mētāšanai, bet neder džerkiem, jo nav pietiekami ciets. Spole – Shimano Bay Game multiplikators, par ko arī varu teikt tikai to labāko un paldies veikala Abordage Marisam par ieteikumu un sagādi no Japānas. Labi multi piedod meistarības caurumus, par to nu esmu pārliecinājies. Lielās gumijas ar āķu sistēmām aprīkoju pats – parasti viens lielais trijžuburis mazliet tuvāk zivtiņas galvai, otrs tuvāk astei, bet tā, lai neietekmē mānekļa spēli. Arī pavadiņas šim komplektam sēju pats – 40-60cm garumā. Lielie mānekļi un kāti sevi pilnībā attaisnoja Zviedrijā, kur zemmēri vai kilogramnieces ir retums. Ar maziem un mīkstiem kātiem iecirst kaulainajā lūpā ir ļoti grūti. Pārējās divas uzticamās bises no iepriekšējās sezonas – pēc pasūtījuma sakomplektēts universālais spinings nelielajiem mānekļiem līdz 18g ar Shimano Biomaster spoli un tviča Okuma One Rod viendaļīgais kāts ar Okuma Komodo multiplikatoru. Iegādājos arī brienambikses galvenokārt pakavlaivas vajadzībām, taču paspēju arī pabradāt un nākamsezon labprāt to turpinātu mērķtiecīgāk. Biežāk izmantotie mānekļi – pretzāļu gumijas, mazie džerki, lielās gumijzivis un svimbeiti, kā arī 10-30g smagi vobleri. Izteiktu līderu rezultativitātes ziņā gan nebija, tādēļ neko saulītē neizcelšu.

DCIM102GOPRO

p1010553

Copes vietas

Sezonu atklājām Ežezerā, kur bijām pirmo reizi. Pie mazajām tikām, taču ūdens tur vēl bija ļoti auksts, vienīgā aktivitāte seklākos līčos, kur ūdens par pāris grādiem siltāks. Pirmais nopietnais sezonas brauciens bija maija sākuma trīsdiennieks uz Burtnieku, kur izdevās iepazīties gan ar vietējiem copmaņiem, gan aprunāties ar zvejniekiem un zinātniekiem, iegūstot visai pilnīgu ainu par ezera stāvokli. Pieminēšanas vērtas ir 16 mēra līdakas, ko vienā dienā uz viena un tā paša mānekļa noķēra Jānis. Neviena zemmēra. Pašam sanāca pacīnīties ar lielo, kas izstiepa trijžuburi (pats biju uzlicis pārāk tievu…) un aizgāja. Kaut kad jābrauc meklēt. Pēc Burtnieka sekoja visai interesanti mazo un vientuļo mežezeru meklējumi. Trāpīju gan purvainās un tukšās peļķēs, gan romantiskos un klusos nostūros – katrs ezeriņš bija savādāks. Pie trofejām gan tikt neizdevās, taču noteikti radās vēlme doties tālākos iespējami neskartu vietu meklējumos arī mūsu valsts ietvaros.

9
Laižamies iekšā pēc skata un apraksta perspektīvā ezerā. Tas gan šoreiz izrādīsies pārāk sekls un bez zivīm.

Cerību pilnais Lubāns pēc Jāņiem mums savu vaigu nepagrieza, toties viņa krastu odi gan mums gribēja dvēseli izsūkt. Jūlijā negaidīti kādā Vidzemes ezera klusā lēpju līcītī tiku pie savas LV robežās līdz šim lielākās līdakas – 6,3kg. Tā iekāroja ap 20cm gumiju, kas aprīkota ar 10. numura ofseta āķi. Cīņa ar šo plēsoņu un lēpju kātiem bija adrenalīna pilna. Turklāt brālis, ar kuru ieskrējām “uz stundiņu” pamētāt kādu viesību ietvaros, pēc desmit minūtēm turpat tika pie četrinieces. Abas palaidām brīvē un ar iebetonētu smaidu uz lūpām laidām krastā lepni ballēties.

IMG_1010

2

Augusta lielākais notikums bija 9 dienu Zviedrijas piedzīvojums, ko sīkāk aprakstīju CL oktobra numurā un te. Klaiņojām pa kalnu upēm un ezeriem, meklējot līdakas, foreles un pālijas. Piedzīvojām gan lielo līdaku midzeņus ar vidējo izmēru 3-6kg, gan pilnīgas necopes. Lielākā līdaka tika copes biedram Raivim – 12,11kg.

img_5920-1

Daudz peldējām ar pakavlaivām, atklājām asaru paklājus, jaunus foreļu ezerus un beigās pēc 10km kalnu takas pievārēšanas arī pālijas pasakainā ezerā.

DCIM102GOPRO

img_5018Pēc zivīgajiem piedzīvojumiem pie Polārā loka mani pavisam neviesmīlīgi sagaidīja mūsu pašu rudens. Laidām gan uz Kaņieri, gan Lielauces ezeru, gan Babīti, gan Liepājnieku, gan Engurnieku. Lai arī visos ezeros mērķtiecīgi gāju uz lielo vai nekādu, tomēr katrā reizē viena noķerta zivs jau sāka šķist kā lāsts, kam tā arī netiku pāri. Liepājnieka apmeklējums, kad divas dienas ezeru vagoju kopā ar vietējo matadoru Dani, atstāja mani pavisam domīgu, jo mūsu necopes laikā citas ekipāžas, kuru meistarība gan kaldināta arī Latvijas čempī un citās sacensībās, saķēra desmitiem līdaku un arī lielās netrūka. Arī čomi mušotāji lielījās ar labiem līdaku lomiem. Tā visa rezultātā palikusi nepiepildīta un nepabeigtas sezonas sajūta, lai gan pašās decembra beigās aizlaidām vēlreiz uz Liepājnieku un tur vienu trijnieci kā mierinājuma balvu tomēr izmānīju.

15675644_654498841423970_6950315230551039746_o

Ar ko lielās Zviedrijas izstādē?

Ja esat bijis kādā no mūsējām copes izstādēm Ķīpsalā, tad tur maz kas pārsteigs pieredzējušu plēsoņu copmani – mānekļu kategorijā ierasti dominē mazi un vidēji vobleri, gumijas zivis. Var atrast dažādus jaunumus, nopirkt preces par labām cenām. Zviedrijā lielākais pārsteigums man bija mānekļu izmērs. Salīdzinot ar mūsu rīkiem, tur vīri neniekojas – dominēja lieli un milzīgi mānekļi, pārsvarā gumijas zivis un vietējā ražojuma džerki dažādos izpildījumos un krāsās. Skaidrs, ka viņi netēmē uz 50-60cm līdaciņām, bet tikai uz trofejām. Mērogs un izvēle lielāka nekā pie mums, taču arī Ķīpsalas izstādei nav, par ko kaunēties – arī pie mums ir vērtīgi aizbraukt, aprunāties, iepirkties. Arī Stokholmā bija daudz dažādi piedāvājumi par labām cenām, ko izmantojām. Bez rīkiem, peldlīdzekļiem un citiem brīnumiem bija lielas iespējas izmēģināt savus rīkus uzreiz dažos baseinos, bija izglītojoši semināri, raidījuma Fly VS Jerk noslēguma tiešraide, milzīgs akvārijs ar līdakām, forelēm, pālijām, kur notika mānekļu un dažādu vadīšanas tehniku paraugdemonstrējumi.

P1000114

Debija okeānā

Gada nogalē man bija iespēja piedzīvot laikapstākļu maiņas kontrastu – no mūsu sniegotajām Rīgas ielām diennakts laikā nonācu Kanāriju salās Atlantijas okeāna krastā. Vienu dienu nolēmām ar copes čomu Kristapu iepazīties ar vietējo makšķernieku piedāvātajām iespējām. Tā nu kādu saulainu rītu devāmies uz ostu, kur mūs sagaidīja kuteris ar copes gidu un 2 palīgiem. Piecu stundu garā cope svelmē sākās ar velci. Tika saliktas makšķeres ar milzīgiem mānekļiem, katram makšķerniekam ierādīta sava. Meklējām barakudām līdzīgās plēsoņas – vahu. Pēc tam, kad tas nesekmējās, pārgājām uz copi uz dzīvo – slotas kāts rokās, svina bumbieris ar pavadas auklā iesietu trijžuburi un sardīni galā, 40m zem laivas. No apakšas tur nāk ārā pārsteigums pēc pārsteiguma. Man izdevās tikt pie murēnas un trompetzivs. Noslēgumā manu sardīni iekāroja milzu raja. Uzreiz tiku ietērpts īpašajā jostā un vestē, jo slodze ir pamatīga. Pēc 10-15 minūšu cīņas tomēr neizturēja aukla, kuru lielā zivs bija noberzējusi pret akmeņiem. Nekur augstu to monstru man pacelt neizdevās – teju neizkustināma… Nekas, pārdzīvojumi nebija lielāki kā nelielas līdakas noraušanās, jo īsti nesapratu, kas notiek, turklāt šāda ierādītā cope īsti nedod to adrenalīnu, ko iegūsti, kad pats atrodi vietu, pats izvēlies mānekli, metienu, ritmu. Taču kādreiz noteikti vēlreiz pie izdevības šādu iespēju izmantošu jau uz pilnu dienu, bija interesanti.

13

vid

DCIM103GOPRO
DCIM103GOPRO

Un ko šosezon?

Mētāšanās no ezera uz ezeru noteikti samazina lielās trofejas atrašanu vai zivīgu punktu atkošanu, ja salīdzina ar vienas vietas nemitīgu aršanu. Taču man ļoti patīk tieši tā lielā nezināmā atkošana, braucot uz svešām vai mazāk izpētītām vietām. Gan izpētes process, gan jaunu un zivīgu vietu atrašana, dienas ritma saprašana, līdakas noskaņojuma atkodēšana, ūdens rakstura iepazīšana, dabas lasīšana. Arī vilšanās sajūta dod stimulu meklēt tālāk un rakt dziļāk. Ja brauc uz vienu bedri, kur vienmēr kāda sēž, tad diez vai var izjust prieku pat par zemmēra uzsitienu. Tādēļ nākamgad manā ūdenstilpju listē būs obligāto ezeru saraksts ar seklajiem priekšgalā, taču noteikti laidīsim arī eksperimentos ar pakavlaivām pa upēm, gribētos ielīst vēl dziļāk mežos un pameklēt ezerus, kas ir grūti pieejami. Esam saplānojuši arī citu zemju plēsoņu medību braucienu un tā šoreiz būs Somija ar saviem neskarto nostūru noslēpumiem. Visam pāri joprojām man ir un paliks līdaka.

Lai arī jums laiks līdz 1. maijam paiet zibenīgi!

5

11

Advertisements