Lielās ir mazāk, sīkās ir daudz, ūdens slikts, ezers aizaug, vainīgi zvejnieki, vainīgi makšķernieki. Tās ir tikai dažas copmaņu virtuves vārdu pikas, kas lido sarunās par Burtnieku ezera resursu lejupslīdi pēdējo gadu laikā. Jau kopš 2013. gada ezers tiek novērots un pētīts jau krietni nopietnākā līmenī, salīdzinot ar katra makšķernieka personiskās pieredzes secinājumiem. Tur rosījušies ne tikai vietējie zinātnieki, bet arī papildspēki no Čehijas un Somijas, kuriem ir liela pieredze līdzīgu ezeru pētīšanā un sakārtošanā. Tas nav vienas vasaras vai divu rudeņu darbs, jo ezera kvalitātes krituma iemesls nav tikai viens. Turklāt cilvēka iejaukšanās dabas procesos ar mērķi to sakārtot vienmēr ir ar milzīgu risku.

6
Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Ezera virsmas laukums ir 4007.4 ha, garums 13,5 km, krasta līnija 33 km, platums 5,5 km. Vidējais dziļums ir 2,2 m, maksimālais 3,9 m, bet sateces baseins – 2290 km2.  Tajā ietek 23 upes, upītes un strauti, iztek 95km garā Salaca, kas ietek Rīgas jūras līcī. Burtnieks ir iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aizsardzības zonā.

Lai izkāptu ārpus savas laivas un novērojumiem par ezeru, vērsos ar 10, manuprāt, aktuāliem un jebkuram Burtnieka copmanim interesējošiem jautājumiem pie viena no šo pētījumu autoriem – Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara (tekstā – M.Ž.), kā arī pie Burtnieku novada domes izpilddirektores Kristīnes Auziņas (K.A.).

  1. Kas notiek ezerā ar plēsīgajām zivīm – līdaku, zandartu? Kā pēdējos gados ir mainījies to skaits, īpatsvars, izmēri?

M.Ž. Pēdējās desmitgadēs kopējā tendence rāda, ka plēsēji paliek izmēros mazāki, bet kopējais skaits varētu būt pieaudzis. Tomēr tie pagaidām ir tikai novērojumi un aplēses, jo neviens to līdz šim to nav padziļināti pētījis – nav pilnvērtīga nulles stāvokļa, līdz ar to jebkurš minējums par ezera vēsturi tiek balstīts neliela apjoma zinātniskos datos, kā arī makšķernieku un zvejnieku novērojumos.. Tas, kas ir skaidrs – ja mūsu pēdējos gados veikto pētījumu datus salīdzina ar citiem ūdeņiem, kur cilvēka ietekme uz zivīm un ezeru ir mazāka, tad Burtniekā šis vidējais plēsoņas izmērs ir mazāks. Baltās ir krietni vairāk. Piemēram, plaužu populācija vien ir aptuveni 80 % no visa ezera zivīm. Plēsoņu kopējais īpatsvars (zandarti, līdakas, asari) apstājas pie aptuveni 15% atzīmes.

3
Zinātnieku smalkie mērījumi procesā.
  1. Kas pētījumu veikšanas laikā jūs pārsteidza visvairāk?

M.Ž. Visvairāk mani pārsteidza divas lietas. Pirmkārt – milzīgais kopējais zivju skaits, otrkārt – plaužu  īpatsvars. Turklāt pārsteigti bija arī  mūsu čehu kolēģi. Trešā lieta bija milzīgais makšķernieku skaits un lielā copes intensitāte. Dažāda veida cilvēka spiediens uz Burtnieku ir ļoti liels.

  1. Kādi ir galvenie iemesli ezera ūdens kvalitātes kritumam pēdējo gadu laikā?

M.Ž. Te būtu garš stāsts, taču centīšos to izklāstīt iespējami vienkārši. Viens no galvenajiem sliktas ūdens kvalitātes rādītājiem ir ūdens ziedēšana vasarā. Tam ir vairāki iemesli, kas savā starpā ir nesaraujami saistīti. To būtu svarīgi saprast ikvienam, kurš iesaistās diskusijā par ezera atveseļošanu. Pirmkārt tā ir ārējā slodze, proti, no Burtnieka sateces baseina ezerā ieplūst  barības vielas. Daļu no šīm barības vielām augšanai izmanto ūdensaugi un mikroskopiskās aļģes, daļa  uzkrājas  ezera nogulumos. Šie ir dabiski procesi, ja barības vielu nav pārlieku daudz. Burtnieka ezera gadījumā nozīmīgs papildus barības vielu avots ir cilvēka darbības ezera baseinā – apkārtējo lauku mēslošana, decentralizēta kanalizācija, mežu kailcirtes. Burtnieks ir kā milzīga bļoda, kurā nonāk viss no apkārtējiem laukiem un ūdeņiem. Papildus barības vielu ieplūde savukārt ļauj savairoties mikroskopiskajām aļģēm – ūdens zied.  Ja daļa no šīm barības vielām paliktu un nosēstos uz ezera grunts, kaitējums nebūtu tik liels kā šobrīd. Un te parādās iekšējā slodze, kur uzdarbojas milzīgais balto zivju skaits, regulāri rokoties pa grunti un iemaisot barības vielas atpakaļ ūdenī, kas pastiprina mikroskopisko aļģu ziedēšanu. Papildus tam šīs mikroskopiskās aļģes būtu jāapēd sīkiem vēzīšiem, taču vēzīšus uzturā milzīgā apjomā patērē baltās zivis, kuras ezerā ir savairojušās neveselīgos apjomos, tādējādi vēl pastiprinot aļģu ziedēšanu. Plēsoņas nespēj balto zivju daudzumu ierobežot, jo cilvēka spiediens uz zandartu un līdaku ir ļoti liels.

4
Pastiprinātā ūdens ziedēšana jeb mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarās ir viena no galvenajām pazīmēm, kas norāda uz ezera ekosistēmas neveselīgo stāvokli.
  1. Kas no ezera iznes vairāk zivis – makšķernieki vai zvejnieki?

M.Ž. Ja prasīsiet makšķerniekiem, tie rādīs uz zvejniekiem un otrādi. Mums pagaidām vēl nav zinātniski pamatotu datu jebkādam apgalvojumam, taču tieši šobrīd noslēguma fāzē ir pētījumus par makšķernieku reālo spiedienu uz ezeru. Mūsu komanda uzskaita makšķernieku no ezera iznestās zivis. Tas, ko šobrīd varu atklāt – lielākais plēsoņu kopējais svars, ko vienā septembra nedēļas nogalē no ezera tikai caur Burtnieku centra kanālu pērn iznesa makšķernieki, bija 400kg. Mūsu pētījums tiek balstīts uz reāliem datiem un nosvērtiem lomiem, nevis licencēm. Tās diemžēl godīgi aizpildītas atpakaļ nodod tikai aptuveni trešā daļa makšķernieku, tādēļ pēc licenču datiem nav iespējams objektīvi novērtēt situāciju. Tādā veidā makšķernieki maldina paši sevi un lēmumu pieņēmējus – lēmumi par ezera apsaimniekošanu var tikt pieņemti, balstoties uz nepilnīgiem un maldinošiem datiem. Svarīgs ir arī jautājums par to vai godīgi par saviem lomiem ziņo zvejnieki, to kontrolē inspektori.

5
Burtnieks daudzus gadu desmitus bijis viens no plēsoņu mednieku magnētiem. Galvenie iemesli – lielais zivju resurss, salīdzinoši vienkāršais ezera reljefs un visnotaļ labas izredzes tikt pie lielām zivīm.
  1. Kādi ir galvenie ieteikumi ezera apsaimniekošanā pēc pētījumu rezultātu apkopošanas?

M.Ž. Pirmkārt jāsamazina balto zivju īpatsvars un jāpalielina plēsoņu vidējais izmērs. Un ir dažādi instrumenti, kā to izdarīt. Piemēram, melioratīvā zveja, zvejas un makšķerēšanas slodzes samazināšana uz plēsoņām. Jāsamazina arī barības vielu ieplūde no ezera sateces baseina.

  1. Nu jau esat pētījuši daudz Latvijas ezerus. Ar ko Burtnieks ir īpašs un izceļas citu vidū?

M.Ž. Pirmkārt, Burtnieks uz citu fona ir izcēlies ar milzīgo zivju skaitu un blīvumu. Ezers ir ļoti produktīvs un šeit ir salīdzinoši viegli noķert lielās zivis. Tas to padara ļoti populāru plēsoņu mednieku vidū. Otrkārt, Burtnieks ir īpašs ar to, cik viņš ir nozīmīgs mūsu plēsoņu makšķerniekam un cik ezera apsaimniekošana ir politiski jūtīgs jautājums. Latvijā ir vairāki ezeri, kur līdzās darbojas gan zvejnieki, gan makšķernieki, taču tik sensitīvu vidi nekur citur neesmu novērojis.

  1. Kas šobrīd notiek ezera ekosistēmas uzlabošanas projektā un kas ar ezeru tiks darīts tuvāko gadu laikā?

K.A. Mazai atkāpei – pašvaldība beidzot ir uzsākusi īstenot konkrētas darbības, kas vērstas uz ekosistēmas sakārtošanu. Gadu desmitiem ir runāts par to, ka kaut kas ir jādara, jo ezers katru vasaru zied un nav izmantojams peldētājiem un citiem ūdens prieku baudītājiem, bet tā īsti darīts nekas netika. Senāk veikti neregulāri zinātniskie pētījumi, iegūtā informācija nebija pietiekama, lai tajā balstītu ilgtspējīgus apsaimniekošanas risinājumus. Pēdējie gadi ir bijuši kā būtisks pavērsiena punkts ezera atveseļošanā, jo 2013. gadā tika uzsākta sadarbība ar Vides risinājumu institūtu, ir pabeigts 3 gadu pētījums un iegūti ticami, salīdzināmi un izmantojami dati, turklāt šogad būs pabeigts arī ezera apsaimniekošanas plāns, kas sevī ietvers darbības, kas saskaņotas ar pētījuma laikā konstatēto. Šobrīd ezera ekosistēmas uzlabošanas projekta statusam var izšķirt 3 svarīgus punktus.

Pirmkārt – izmēģinājumam ar somu zinātniekiem kopā ezerā ir ielikts murds, lai mūsu zvejnieki mācās, kā pareizi zvejot ārā baltās zivis, jo ir jāveic zivju populācijas izmaiņas. Papildus tam, mēs vēlamies iegūt datus par to, cik un kādas zivis ar šāda tipa murdu varam nozvejot, lai prognozētu, cik tādu murdu vajag, cik daudz tonnu gadā var nozvejot, kādi resursi (tehnikas, cilvēkresursi u.c.) mums ir vajadzīgi, cik daudz ar mūsu šā brīža resursiem varam nozvejot.

Šogad zināsim, vai iegūsim finansējumu no BBFish projekta – ja to apstiprinās, tas būs liels izrāviens attiecībā uz nozvejojamo balto zivju daudzumu, ko spēsim izcelt no ezera. Tas mums dotu iespēju īstenot melioratīvās zvejas aktivitātes, iegādāties murdus un citus tīklus, uzbūvēt zivju šķirošanas angāru. Ja finansējumu neapstiprinās, mēģināsim paši turpināt murdu zveju nākamgad, iegādāsimies murdus un citu nepieciešamo aprīkojumu, lai šis process neapstātos.

Otrkārt, ir mērķis samazināt izdarīto spiedienu uz plēsīgajām zivīm gan no makšķernieku, gan no zvejnieku puses. Sākuši esam ar makšķerniekiem, galvenais mērķis – palīdzēt dabiskajam nārstam notikt iespējami netraucēti. Interesanta pieredze mums ir šogad ar Zivju fondu, kurš pirmo reizi Burtniekam nepiešķīra finansējumu līdaku mazuļu ielaišanai ezerā, motivējot to ar jau tā it kā pietiekamo zivju skaitu ezerā un to, ka līdaku nozveja nemaz neesot intensīva… Šobrīd mēģinām cīnīties un apstrīdēt šo lēmumu.

Trešais virziens – kopš 2012. gada ir veikta atsevišķu ezera piekrastes zonu attīrīšana no niedru apauguma, atjaunojot vēsturisko pludmali Burtnieku centrā un izveidojot faktiski no jauna pludmali Silzemnieku poldera pusē. Milzīgs šķērslis pašvaldībai šādu darbību īstenošanai ir tas, ka pašvaldībai faktiski nav zemju ap ezeru, bet privāto zemju īpašnieku interese un iespējas veikt šādas darbības ir ļoti zema. Vēl apsveram iespēju uzstādīt filtru sistēmas uz mazajiem meliorācijas grāvjiem, lai mazinātu barības vielu ieplūdi ezerā. Aktīvi meklējam iespējas piesaistīt kādu projektu finansējumu, šobrīd esam uzsākuši sadarbību ar Igaunijas partneriem un Latvijas Vides Ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kopīga projekta izstrādei.

1
Izmēģinājuma murds somu zinātnieku uzraudzībā Burtniekā tika ielikts šajā pavasarī. Mērķis – parādīt vietējiem zvejniekiem, kā ar šādu murdu pareizi darboties, zvejojot baltās zivis, kā arī saprast, cik daudz balto zivju ar šādu murdu iespējams Sirmajā nozvejot un cik daudz resursus tas no pašvaldības prasītu.
  1. Kāds būtu galvenais vēstījums gan makšķerniekiem, gan zvejniekiem, kas ir galvenie Burtnieka resursa patērētāji?

K.A. Galvenais – būt saprotošiem un pacietīgiem. Ar kaut ko mums ir jāsāk, šoreiz tie bija makšķernieki, uz kuriem attiecās lielākie ierobežojumi un izmaiņas. Taču to visu mēs darām gan ezera ekosistēmas atveseļošanas vārdā, gan arī – lai palielinātu ar laiku vidējo līdakas izmēru, kas, mūsuprāt, arī makšķerniekiem nav mazsvarīgi.  Iespējams, jau tuvākajā laikā izmaiņas skars arī zvejniekus, jo būs jāpārorientējas uz citiem zvejas rīkiem, pamazām atsakoties no šobrīd izmantotajiem t.s. “žaunu tīkliem”. Mūsu vēstījums zvejniekiem – saprast, ka arī zvejā ir jāvadās pēc zinātniskajiem ieteikumiem un ka arī viņi ir ļoti svarīga ezera ekosistēmas sastāvdaļa, no kā atkarīga zivju populācijas veselība un ezera stāvokļa uzlabošana. Nākotnē ceram uz labu sadarbību ar zvejniekiem tieši balto zivju nozvejā, kopīgi meklēsim iespējas balto zivju realizācijai, pārstrādei, lai šis process ir visiem izdevīgs. Laba pieredze ir mūsu Somijas kolēģiem, kuri šo jautājumu ir spējuši atrisināt, atrodot veidus zivju pārstrādei un nogādāšanai gala patērētājam. Taču arī viņiem šis ceļš ir bijis garš un grūts, mums ir paveicies, ka somi ir gatavi dalīties ar savu pieredzi, kas mums, cerams, ļaus pie līdzīga rezultāta nonākt ātrāk.

M.Ž. Lielākā daļa atceras multfilmu par kaķi Leopoldu, kur viens no centrālajiem aicinājumiem bija “dzīvosim draudzīgi”. Uz to arī aicinu. Mērķis jau visiem ir viens – veselīga zivju populācija. Jānoliek malā emocijas, jāiemācās runāt bez apvainojumiem. Un anonīmi interneta forumi nav vietas, kur veiksmīgi risināt problēmas un meklēt patiesību. Domāju, ka pašvaldībai būtu jāuzņemas moderatora loma, veicinot izpratni par notiekošo visās mērķa grupās.

  1. Šogad ir ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz plēsīgo zivju paturēšanu – ne vairāk pa 3, kā arī ir aizliegts velcēt līdz jūnija vidum. Vai ir plānoti vēl kādi ierobežojumi un vai tie skars arī zvejniekus?

K.A. Jauni ierobežojumi makšķerniekiem tuvāko gadu laikā nav plānoti. Drīzāk iespējams, ka, mainoties faktiskajai situācijai ezerā uz labo pusi, šobrīd ieviestais ierobežojums uz paturamo plēsēju skaitu var tiks mīkstināts. Zvejniekus, kā jau minējām, var skart izmaiņas attiecībā uz izmantojamo zvejas rīku veidiem.

  1. Kad būs jūtami pirmie projekta rezultāti un kuriem parametriem vai pazīmēm jāizmainās?

M.Ž. Jāsamazinās ūdens ziedēšanas intensitātei un ilgumam. Aļģēm jāsāk ziedēt vēlāk un mazākā apjomā, jāpalielinās plēsoņu izmēram un īpatsvaram. Pie intensīvas biomanipulācijas jūtamas izmaiņas varētu būt 2-3 gadu laikā. Jāsaprot, ka tā ir ilgtermiņa aktivitāte, kas pēcāk jāturpina un jāuztur visu laiku.

K.A. Pirmie rezultāti gaidāmi tikai pēc tam, kad mēs spēsim nodrošināt balto zivju nozveju vismaz 3 gadus plānotajā un zinātniski pamatotajā apjomā un spēsim šādu pieeju turpināt arī tālākā nākotnē. Ceram, ka palielināsies vidējais plēsīgo zivju izmērs un uzlabosies ūdens kvalitāte, tas mazāk ziedēs vai ziedēs īsāku periodu un vairāk attīstīsies iespējas brīvā laika pavadīšanai ezerā un ap ezeru. Vēlamies celt ezera kopējo sociālekonomisko vērtību. Ir jārada ilgtspējīga ezera apsaimniekošanas sistēma, kas balstītos uz konstantu sadarbību gan ar zinātniekiem, gan ar zvejniekiem, gan ar makšķerniekiem un citiem iesaistītajiem “spēlētājiem”. To šobrīd arī esam uzsākuši.

Raksts publicēts žurnāla COPES LIETAS 2017. gada jūnija numurā.

Advertisements