2009. gada pavasarī un vasaras sākumā (marts-jūnijs) starptautiska zinātnieku grupa, ņemot vērā līdaku “ķeršanas un atlaišanas” paradumu pieaugošo popularitāti hobija makšķernieku vidū visā pasaulē, veica pētījumu Baltijas jūras Zviedrijas piekrastes salu arhipelāgā par to, kā mānekļu izvēle, ūdens temperatūra un makšķernieku prasmes apieties ar zivi ietekmē tās iespējas izdzīvot, ja esat nolēmis zivi palaist brīvībā. Pētījumā tika izmantoti 6 dažāda veida mānekļi. To svars bija līdz pat 250g, izmērs – 15-21cm, bet auklas tests – 40kg. Kopā tika noķertas 862 līdakas (39-113cm garas). Ūdens temperatūra, kurā noķertas līdakas, svārstījās no 2C līdz pat 22C.

2
Uztveramie tīkliņi bez mezgliem ir daudz saudzīgāki. Ja ziniet, ka pēc noķeršanas līdakas laidīsiet vaļā, tad mezglu tīkliņus jānomaina pret šādiem, lai nesaskrāpētu līdakai sānus. Mazās brūces rada infekcijas iekļūšanas riskus zivs organismā.

Īsumā – mānekļu izvēle ietekmē gan zivs izmēru, gan tās traumu nopietnību, aukstā ūdenī plēsoņas mānekļus biežāk ierija dziļāk, makšķernieku meistarība āķu izņemšanā arī bieži ir izšķiroša, tāpat līdakas iespējas izdzīvot ietekmē arī adekvātu makšķerrīku izvēle. Kausēt ar “diegu”, protams, ir adrenalīns un bauda, bet, ja gribiet zivi laist vaļā, tad jāizvēlas rīki, kas to ļauj iespējami ātri izvadīt ārā, atbrīvot un palaist atpakaļ ūdenī. Āķi, kas bija iedūrušies dziļi žaunās vai aortā, tika nokniebti, lai nenodarītu vēl lielākus audu bojājumus.

Mušas
“Mušas”.

Visas līdakas pēc noķeršanas tika atlaistas iespējami ātri, lietojot bezmezglu uztveramos tīkliņus vai satverot tās aiz žaunu vākiem. Visas līdakas āķu atbrīvošanas un mērījumu laikā tika novietotas uz mīksta paklājiņa, mānekļi tika izņemti ar garām knaiblēm. No noķertajām 862 līdakām tikai 5 noasiņoja un aizgāja bojā īsi pēc noķeršanas.

Kuri bija rezultatīvākie mānekļi?

Izmantotie mānekļi – roteri ar “pušķi” aizmugurē (backtail), džerki, lieli gumijas mānekļi, “mušas”, teilbeiti (džerki ar gumijas vibroasti) un vobleri.

No 862 līdakām 410 tika noķertas uz džerkiem, 198 uz “mušu”, 106 uz teilbeitiem, 74 uz roteriem, 51 uz vobleriem, 23 uz gumijas mānekļiem. Pētījumā gan nav minēts, cik daudz uz katra no mānekļiem spiningots, tādēļ par mānekļu efektivitāti drošus secinājumus izdarīt nevar.

Teilbeits
Teilbeits.
džerki
Uz džerkiem pētījumā noķēra visvairāk līdaku – 410.
Roteris ar pušķi
Roteris ar pušķi.
Silikona mānekļi
Lielā gumijas zivs.
Lieli vobleri
Vobleri.

Lūpā, žaunās, aortā vai aukslējās?

Apkopojot statistiku par visiem mānekļiem, redzams, ka 81,4% gadījumu āķi bija ieķērušies līdakai lūpā. 8,7% plēsoņu āķus bija ierijušas žaunās, 5% aukslējās, bet 4,9% – aortā. Dzīvībai visbīstamākajās vietās (aorta, žaunu loki) visbiežāk bija ieķērušās “mušas”. 70,7% gadījumos šie mānekļi bija ieķērušies lūpā, 5,6% gadījumu aukslējās, 10,1% aortā, bet 13,6% – žaunās. Lielie roteri arī salīdzinoši bieži bija jāvelk ārā no žaunām (13,5%). Vēl jāpiemin arī džerku un gumijas zivju ierīšana žaunās – attiecīgi 6,8% un 8,7% no uz tiem noķertajām līdakām. Pārējie mānekļi dzīvībai bīstamajās vietās ieķērās retāk.

1
Lai līdakai pirms atlaišanas neradīt iekšējo orgānu traumas, tā ir jātur horizontāli nevis vertikāli – viena roka aiz žaunas vāka, otra zem vēdera. Tas, ka līdaka pēc brīvlaišanas aizpeld, vēl nenozīmē, ka tā izdzīvos.

Kuri mānekļi izraisīja vislielāko asiņošanu?

87,2% no visām noķertajām līdakām asiņošana netika novērota. Būtiska asiņošana bija 8,7% līdaku, mērena – 5,1%. “Visasiņainākais” māneklis izrādījās “mušas” – 14,6% līdakām, kas uz tām tika noķertas, tika novērota būtiska asiņošana, 4,5% – mērena. Otrs sliktākais rādītājs attiecībā uz būtisku asiņošanu bija vobleriem (7,8%). Lielajiem roteriem arī kopējais asiņošanas procents bija salīdzinoši augsts – mērena asiņošana novērota 10,8%, bet būtiska – 6,8% gadījumu. Džerkiem rādītāji vidēji – 5,9% līdaku bija būtiska asiņošana, 5,6% – mērena. 95,7% līdakām, kas tika noķertas ar lielajiem gumijas mānekļiem, kā arī 93,4% teilbeitu “upuriem” asiņošanas netika novērota, kas bija labākie rezultāti starp visām mānekļu grupām.

Ja mānekļi bija ieķērušies aortā vai žaunās, tad lielākoties tika novērota mērena vai būtiska asiņošana. Ja, savukārt, āķi bija lūpā vai aukslējās, tad asiņošana bija visretāk.

Interesanti, ka būtiska asiņošana izmēros lielākajām līdakām tika novērota biežāk nekā mazākajām šīs sugas pārstāvēm. Tas var būt saistīts ar to, ka lielās līdakas ir spēcīgākas un niknāk cīnās pretī, iegūstot lielākus audu bojājumus.

Galvenie secinājumi

Pētījums atklāja, ka mānekļu veids ietekmē āķu ierīšanas un ieķeršanās vietas līdakas mutē. Iepriekš veikti pētījumi arī parādījuši, ka mazākus mānekļus zivis ierij dziļāk. Tas, ka šinī pētījumā salīdzinoši lielākas traumas veicināja spininga “muša”, var būt saistīts ar to vadīšanas tehniku – tās tiek vilktas ļoti, ļoti lēni ar garām pauzēm, kas līdakai dod lielākas iespējas uzbrukt spēcīgi un precīzi. Tas arī norādīts pie kopējiem secinājumiem, kas attiecas uz mākslīgo mānekļu izmantošanas tehniku kopumā – jo lēnāk to spiningotājs vada, jo lielāka iespēja, ka zivs to ierīs dziļāk. Iepriekš veiktos pētījumos salīdzinoši dziļi ierītas ir arī gumijas zivis, taču Baltijas jūras pētījuma grupas gadījumā tika izmantoti salīdzinoši lieli gumijas mānekļi, tādēļ to āķi pārsvarā bija ieķērušies mazāk bīstamās vietās – lūpās un aukslējās.

3
Noteikti ziniet sajūtu, kad, ieejot karstā saunā, ar pliku dibenu apsēžaties uz augšējās lāvas. Tāds pats efekts ir līdakai, ja to pēc noķeršanas uzlieciet uz laivas uzkarsētā beņķa. Ja gribas smukuli palaist atpakaļ, tad vismaz saslapiniet ar ūdeni virsmu, uz kuras veiksiet āķu atbrīovšanu, mērīšanu.

Runājot par mānekļu izmēra un zivju garuma kopsakarībām viss ir vienkārši – jo lielāks māneklis, jo lielāka līdaka. Vēl šinī tika secināts, ka līdakas izmēri vienāda izmēra mānekļiem arī var atšķirties. Tomēr šī pētījuma ietvaros neizdevās atrast viennozīmīgas kopsakarības starp mānekļu veidu un līdakas izmēru.

Kā viens no galvenajiem pētnieku ieteikumiem, ja vēlaties, lai jūsu noķertajai līdakai būtu lielākas iespējas izdzīvot, ir izvēlēties lielus mānekļus. Tos līdaka retāk ierij dziļi un tie nodara mazāku kaitējumu tās audiem.

Gribi atlaist līdaku? Iemācies to darīt pareizi!

  • Neizmanto sīkus āķus. Tie ieķeras niknāk un dziļāk.
  • Nekausē līdaku ilgi prieka pēc. Lieto atbilstoša izmēra un stipruma makšķerrīkus. Nevajag iet pēc trofejām ar mikrodžiga kātu.
  • Ja iespējams, neņem to ārā no ūdens (ātrs foto ir ok). Ja izņēmi, tad visās ķirurģiskajās operācijās centies būt precīzs un ātrs.
  • Fotografējot turi līdaku horizontāli ar abām rokām – aiz žaunu vākiem un aiz vēdera. Ja turēsi vertikāli vai svērsi aizāķējot aiz žaunu vākiem, tai var rasties neatgriezeniskas iekšējo orgānu traumas.
  • Sver zivi tam paredzētajos maisos vai uztveramajā tīkliņā.
  • Lieto atpletēju, āķu standziņas, knaibles, cimdus (vai vismaz saslapini rokas).
  • Karstā vasarā neliec to uz sakarsētas laivas grīdas vai beņķa. Vismaz saslapini to, lai līdaka, kas ir aukstasiņu radība, neizcepas.
  • Izmanto gumijotu bezmezglu uztveramo tīkliņu, lai nesaskrāpētu tai sānus. Skrāpējumi var radīt brūces, kur iekļūst infekcija.

P.S. Ja kādam no jums ir vēlme iegūt pētījuma oriģinālu, sameklējiet mani virtuālajā pasaulē un padodiet ziņu.

Advertisements