Strauji tuvojas 1. maijs. Par to, ka līdaku sezonas atklāšanu ir grūti sagaidīt, liecina tas, ka jau šobrīd esmu nokomplektējis visu gaidāmās sezonas inventāru un pilnībā gatavs doties jebkura piemērota ūdens virzienā. Nu, ok, vēl nākamnedēļ ir makšķerēšanas izstāde Ķīpsalā, kur roka var paslīdēt, bet ceru tikt cauri sveikā ar pāris jauniem mānekļiem.
Pērn visās copēs ar laivu turēju gatavībā 2 spiningus: universālu Carson 2.10m, tests 10-30g ar Shimano Exage spoli šūpiņiem, rotiņiem, gumijām un volkeriem, otrs tvičam – Okuma ONE.rod 1.98m, tests 10-30g ar Okuma Komodo multiplikatora spoli. Sezonas otrajā pusē gan nācās paņemt veco un pāris reizes līmēto Pokee, jo reiz Carsonu neapdomīgi mašīnā atstāju pa rokai savam vienu gadu vecajam dēlam, kas momentā izdomāja pārbaudīt, vai viņš to spici var pārlauzt vai nē. Varēja. Tagad tas ir ieguvis jaunu un smuku spici.
Ja universālais kāts visu darīja atbilstoši manām vajadzībām un mānekļiem, tad tviča komplekts vislabāk jutās ar 15g un smagākiem vobleriem. Vieglākus gluži vienkārši bija pagrūti aizmest vēlamā attālumā, līdz ar to cieta arī precizitāte. Tā kā tvičs man iepatikās, tad tas nozīmēja, ka starpsezonā inventārs jāpapildina ar kātu, kas paredzēts vobleriem ar aptuveno svara amplitūdu 5-15g. Papildus vēlme bija, lai kāts justos pietiekami komfortabli arī ar šūpiņiem, rotiņiem un gumijām, lai nebūtu uz katru copi jāņem 3 dažādi kāti. Pēc konsultācijām ar profiem nonācu līdz laika pārbaudījumu izturējušajiem ASV ražotajiem St.Croix Avid spiningiem, kā arī līdz ieteikumam nomainīt tam riņķus, jo ražotāja uzliktie nav tie paši piemērotākie tvičam, jo ap tiem var mesties aukla.
Te izlaidīšu visu savu garo argumentācijas atreferējumu, kas norisinājās manā galvā (par tēmām vajag-nevajag-dārgi-lēti-rūpnīcas-pielāgoto-testa amplitūda-alternatīvas-modeļi-dzimšanas diena) – nolēmu uzbūvēt spiningu sev no nulles. Galu galā uz savu apaļo jubileju biju pelnījis beidzot saņemt labu dāvanu arī no sevis paša. Te lieku reizi jāatgādina, ka nav riskantākas dāvanas azartiskam makšķerniekam kā “nu kaut ko no copes veikala, viņš jau baigi makšķerē”. Labāk palieciet pie dāvanu kartes, ja vien tiešām, tiešām nav precīzi un skaidri zināms, ka konkrēto mantiņu jubilārs izmantos.
Bet ja par praktisko pusi, tad skaidrs, ka tas izmaksātu dārgāk nekā pirkt gatavu, toties ar garantiju, ka potenciālā cilpu problēma man ies secen. Starp citu, riņķus, līdzīgi kā visu pārējo, var nomainīt arī rūpnīcā ražotam spiningam.
Attēlā zemāk – Fuji riņķis, kas novērš cilpu mešanos.
Rezultātā esmu ticis pie St.Croix spininga, kas sastāv no Avid 3S70MF2 blankām, Fuji furnitūras un balsas koka roktura. Tas ir manāmi vieglāks par savu vecāko brāli, ko ražo rūpnīcā, tam ir kompaktākas un vieglākas detaļas, kas spiningu padara arī jutīgāku.
Protams, līdakai no tā visa ne silts, ne auksts. Tas vairāk copmanim – estētiska un arī sajūtu bauda. Pagaidām pats neko vairāk par “ir smuks un viegls” pateikt nevaru – nav bijusi iespēja tikt līdz ūdenim. Sava spininga uzbūvi un izskatu pilnībā uzticēju Turgeņeva ielas veikala “Abordage” meistaram Sergejam Potapovam (abordagefishing[at]gmail.com). Vēl ar šo rūpalu nodarbojas Māris Ernstsons veikalā “Eboat.lv” (meistars[at]eboat.lv).
Lūk, salīdzinājumam – identiskas blankas, bet, pateicoties furnitūrai un apstrādei, divi dažādi spiningi.
Sīkāk par individuāli pielāgotiem spiningiem varēs izlasīt aprīļa Copes Lietās un vēl pēc mēneša pilnā apjomā arī tepat.
Šim kātam virsū likšu Shimano Biomaster 2500S spoli ar Varivas High Grade PE #1,5 izmēra pīto auklu. Kāpēc tieši šo spoli? Mārtiņa Babra ieteikums kā uzticama un izturīga spole, ar nosacījumu, ka tiek iegādāta tieši Japānas tirgum paredzētā versija. To arī izdevās veiksmīgi īstenot, iegādājoties spoli kādā Japānas copes veikalā, kas savas preces nemaz nesūta uz LV, bet, pateicoties Raivja Baloža kosmopolītiskajiem kontaktiem, dabūjām uz LV ne tikai to. Secinājums – vienmēr uzturiet labus kontaktus ar sastaptajiem cilvēkiem, jo nekad nevar zināt, kurš no viņiem kādreiz dzīvos Latvijas copmaņu ekipējuma sapņu zemē Japānā.
Tas arī no lielajām lietām viss. Vēl saistībā ar plānoto braucienu uz Zviedriju bija uzmācīga doma par pavisam vieglā komplekta iegādi, kas būtu paredzēts forelēm un asariem (labu laikapstākļu gadījumā ar šo zivju ķeršanu var īsināt laiku līdakas lieguma laikā arī Latvijā). Tomēr, mazliet atdziestot, esmu nolēmis to nedarīt, jo mana interese ārpus Zviedrijas brauciena par šīm zivīm ir tuvu nullei – pagaidām nav tik daudz brīvā laika, lai savos retajos spiningotāja piedzīvojumos līdzās līdakai iekļautu arī šīs abas. Un arī skapja plauktā, kur stāv kāti, pagaidām brīvu vietu nav – vai nu jāmeklē lielāks plaukts, vai kāds jāizslēdz no brālības.
Lai tas kalendārs ātrāk tinās, ne asakas!
P.S. Īss paldies visiem copmaņiem-padomdevējiem – Mārtiņam, Raivim, meistaram Sergejam un veikalniekam Marisam, kā arī CL lietotājiem kaspars71 un poppers.
Ar spiningu pēc trofejas 
Nu super! Avid izskatās uz goda! Domāju ka Tev patiks, un būs tas ko vēlējies! Tagad tik gaidam zemo startu, un aidā 🙂
P.S. Gaidu atskaiti, ar lomu bildēm un Avid 🙂
Nu es jau arī domāju, ka patiks un būs ok. Galvenais, lai labi pilda savu funkciju, ko esmu savā galvā iedomājies.
Sveiks! Elegenta manta tev ir sanākusi! Apsveicu! Lai labi kalpo!
Paldies. Nu te komplimenti meistaram, jo pats tajās dizaina lietās nemaz neiejaucos. Tā kā tas man bija sekundāri, tad vienkārši piekritu visam piedāvātajam bez cimperlēšanās, domāju, ka biju ļoti vienkāršs klients, jo dizaina un izgreznošanas ziņā tur ierobežojumu faktiski nav – taisi kaut par mākslas darbu, ko turēt aiz stikla pie sienas :).
Sveiks!
Apsveicu ar labas mantas ieguvi. Dīvaini, bet man tās par sajūtas sezonu gaidot. Kas vēl dīvaini, rīkojos līdzīgi tev – t.i.gaidu jaunu kātu tvičam tepat Latvijā topot pie Alfred’s rods, arī no amerikānu un japāņu ražotāju komponentēm…Ne asakas.
To Alfred’s rods nesen pamanīju Facebook. Tie ir tie, kurus piemini, ja? https://www.facebook.com/alfredsrods. Līdz galam nevarēja saprast, kas tas par veidojumu – tas ir kaut kas tikai specifiski uz spiningu izgatavošanu, vai arī ar kādu veikalu/darbnīcu saistīts pasākums? Tur ir viens meistars, vai kas vairāk?
Lasīju šo Gunāra rakstu un paralēli klausījos SWH “Zaļo stūri” un redzot skaisto (tieši skaisto) Gunāra jauno spini un dzirdot to ko Olte stāsta par spiningošanu ievērojot stilu, man “saslēdzās” ka paralēli sajutām ko gūsti no labiem rīkiem arvien lielāku nozīmi manās acīs iegūst arī rīku vizuālais izskats un stils. Atceros bērnībā, kad mans Tētis vēl medīja, viņam bija superīgākā mednieku hūte ar smuku mednieku nozīmīti sudrabā un skaistām spalvām, riktīgi derētu arī spiningotājiem ieviest savu “dress code” un apģērba tradīcijas.
Jā, es arī savulaik priecājos par fāčas sudraba piespraudi pie mednieka hūtes. Pie mums tā spiningotāju dress code kultūra pavisam bez aizmetņiem – galvenais, lai ir funkcionāli. Tas, protams, ir ok, bet arī man prasās, ka būtu kāda odziņa vai piederības zīme vai kas tamlīdzīgs, jo spiningošana lielai šā brīža copmaņu daļai sen vairs nav pārtikas ieguves rūpala, bet gan dzīves veids. Daudziem no malas tas gan nav saprotams līdz galam – piemēram, mani čomi, kas spiningu pēdējo reizi turējuši rokās bērnībā tēva piespiesti, joprojām domā, ka spiningošana ir vienīgi padzīvojušu onkuļu vienīgā nodarbe mūža nogalē ar iespēju iedzert bez sievas klātbūtnes.
Paložņājot pa skandināvu un citu valstu copmaņu lapām, atradu dažas interesantas minibodītes ar aksesuāriem mušiņniekiem. Tas Ziemeļvalstīs, spriežot pēc viģikiem, ir vienā plauktā ar snovošanu un tml. izklaidēm – attiecīgi arī apģērbs/aksesuāri tiek pieskaņoti. Un tas, manuprāt, ir vēl viens veids, kā piesaistīti copei makšķerniekus, kuri ar cieņu attiecas pret dabu un tās resursiem.
Tā kā te ir brīva niša – Latvija gaida savu pionieri. Raivi? 🙂
Savulaik pievērsos ziemas copei viena iemesla dēļ – nespēju izturēt lielo pauzi starp sezonām. Šogad gan ziema Kurzemes pusē vispār tā īsti nebija, tāpēc pie ūdeņiem ar spini pavadīts daudz laika, jaunas atklāsmes, jauna pieredze. Zinu tikai to, ka man ir iestājusies totāla atkarība, pieļauju, ka tas ir kas līdzīgs narkotiku atkarībai. Un nespēju vienaldzīgi noskatīties copju veikalu augsto plauktu precei, neparēķinājis galvā, ka nu taču es to varu atļauties…pagaidām vēl bremzes notur, bet jūtu, ka ne uz ilgu laiku…! Lai labi kalpo jaunais kātiņš un ar nepacietību gaidu jaunās sezonas copes piedzīvojumu bildes un video…;)
Man prāts bez saskaņošanas attiecībā uz dārgākām lietām ir paslīdējis vienu reizi – kad pērn veikalā 5 minūšu laikā pieņēmu lēmumu par multa komplektu. Bet neesmu iegrābies, tas priecē. Kas attiecas vispār uz dārgo galu, skaidrs ir viens – ja pašam nav pieredze un kompetence, jāuzklausa vismaz 2-3 eksperti un pašam arī jāpapēta. Tad ir diezgan droši, ka nekļūdīsies. No sākuma, protams, jāsaprot, kur cenas nogrieznī beidzas tehniskās atšķirības un sākas estētiskā bauda, jo, kā jau minēju – zivs uz smukākiem kātiem diez vai ķeras labāk :). Taisot šo spiningu, no Abordage veikala Māra un Sergeja arī uzzināju daudz sev līdz šim nezināmas un interesantas lietas attiecībā uz spiningu ražošanas un pārdošanas viltībām, kas pašam nekad neienāktu pat prātā. Un kurš gan var būt vēl objektīvāks par meistaru, kurš pats copē un vēl katru dienu saskaras ar salauztiem, brāķainiem spiningiem.
P.S. Prieks arī par Tavu ņemšanos ar kameru – tas monstra video bija…. sāpīgs :).
Ja paskatāmies uz Japāņiem, ko viņiem nozimē jēdziens cope. Principā tas ir dzīvesveids, kaut kas stipri vairāk kā vienkārši noķert zivi. Un tas arī atspoguļoas uz copes štrumiem, apģērbiem, aksesuāriem utt. Problēma tikai ka mūsu copmanis vulgaris, nav tik ļoti maksātspējīgs lai pirktu visus šos loriņus, kas nemaksā lēti. Bet tie kas to var atļauties – ir, ir forši 🙂 Vajag jau arī sevi palutināt 🙂